Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija faktiski sākusi uzbrukumu Sumu un Harkivas apgabaliem

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Vakar 23:56
Ukrainas prezidenta ofiss iezīmējis "sarkano līniju" sarunās ar Krieviju, ASV jau ir informētas

Ukraina sarunās ar Krievijas Federāciju par uguns pārtraukšanu nepieņems nekādas ierobežojumus attiecībā uz savu bruņoto spēku skaitu un kaujas gatavību, tā intervijā "Reuters" paziņojis prezidenta biroja vicevadītājs Pāvils Palisa.

"Reuters" atgādina, ka diktators Vladimirs Putins paziņoja, ka, lai uzsāktu miera sarunas, ir nepieciešams, lai:

  • būtu ierobežots Ukrainas armijas skaits;
  • Kijiva atteiktos no plāniem pievienoties NATO;
  • Ukraina izvestu savus karavīrus no četriem apgabaliem.

"Šī ir principiāla Ukraina pozīcija - neviens, un jo īpaši agresors Krievija, nediktēs Ukrainai, kādiem bruņotajiem spēkiem tai jābūt," paziņoja Palisa.

Par šo pozīciju Ukraina ir informējusi arī ASV.

Prezidenta ofisa vadītāja vietnieks norādīja, ka tieši labi sagatavota Ukrainas armija ir vislabākā drošības garantija valstij pret Krievijas uzbrukumu atkārtošanos pēc miera līguma panākšanas.

"Es varu minēt, kas prātā Krievijas Federācijai – iespējams, viņi vēlas sagatavoties, lai atvieglotu savu dzīvi nākotnē, bet nē. Mūsu uzdevums ir labi apgūt mācības (no pagātnes, - red.)," viņš piebilda.

Vakar 23:40
Vai vēlēšanas Ukrainā varētu notikt vasarā? Jermaks komentē baumas

Baumas par it kā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Ukrainā 2025. gada vasarā ir "absolūtas muļķības". Vispirms ir jābeidz karš ar Krieviju, intervijā "Corriere della Sera" paziņoja prezidenta biroja vadītājs Andrejs Jermaks.

Jermaks komentēja "The Economist" rakstu, kurā tika minēts, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis it kā sācis sagatavošanos vēlēšanām.

"Absolūta muļķība. Nav iespējams plānot vēlēšanas, kamēr turpinās kaujas. Vispirms mums jābeidz karš, tikai tad mēs varēsim balsot," uzsvēra prezidenta ofisa vadītājs.

Vakar 23:15
Kremlis ciniski atbildējis Zelenskim: Ķīna nekaro, tā ir stratēģiskais partneris

Krievija neievilka Ķīnu karā pret Ukrainu, starp valstīm pastāv cieša stratēģiskā partnerība.

Tā uz jautājumu par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska paziņojumu, ka Krievija vervē ķīniešus karam, atbildēja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs, ziņo Krievijas "Telegram" kanāli.

Žurnālisti jautāja Peskovam, ko viņš domā par Zelenska izteikumiem, ka Krievija vervē ķīniešus karā. Galu galā Ukraina jau noskaidrojusi, ka Krievijas pusē karo ap 155 Ķīnas pilsoņi.

Uz to Peskovs ciniski atbildēja, ka tas nav tā, un Ķīna ir Krievijas stratēģiskais partneris. Viņš apgalvoja, ka "Zelenskim nav taisnība".

"Tas nav tā, Ķīna ieņem līdzsvarotu pozīciju. Ķīna ir mūsu stratēģiskais partneris, draugs," sacīja Peskovs.

Vakar 22:54
93. mehanizētās brigādes "Kholodnyi Yar" karavīrs stāsta par 80 dienām okupantu ielenkumā

93. mehanizētās brigādes "Kholodnyi Yar" karavīrs Vladislavs ar iesauki "Bešeketņik" ("rakaris"), kopā ar saviem biedriem izturēja 80 dienas, kad viņus bija ielenkuši Krievijas spēki.

Šajā laikā krievi uzbruka viņu pozīcijām, izmantoja gāzes granātas un mēģināja izdzīt viņus ar artilēriju.

Vakar 22:41
Igaunijas parlaments atbalsta ierobežojumus baznīcām, kas attaisno Krievijas agresiju

Reliģiskajām organizācijām Igaunijā būs divi mēneši, lai ievērotu jaunos likumus, kas ierobežo ārvalstu ietekmi no organizācijām, kas atbalsta agresiju.

Vakar 22:20
Zviedrija plāno iegādāties Polijā ražotus dronus Ukrainai, paziņojis Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons

Viņš uzteica Polijas novatoriskās bezpilota lidaparātu spējas un sacīja, ka daļa no Zviedrijas jaunākās palīdzības paketes Ukrainai finansēs iepirkumus no Polijas aizsardzības nozares.

Vakar 21:52
Par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētajam Manovam Lietuvā piespriež astoņarpus gadu cietumsodu

Šauļu apgabaltiesa ceturtdien piesprieda astoņarpus gadu cietumsodu par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētajam bijušajam konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" biedram Eduardam Manovam, paziņoja Lietuvas Ģenerālprokuratūra.

Tiesas piespriestais sods ir nedaudz īsāks nekā prokuratūras marta sākumā pieprasītie deviņi gadi cietumā. Kriminālkodekss par spiegošanu paredz brīvības atņemšanu no sešiem līdz 15 gadiem.

82 gadus vecais Manovs, kurš tika aizturēts pērn janvārī un atrodas apcietinājumā, tiesā savu vainu atzina daļēji.

Manova advokāts lūdza tiesu apsūdzēto attaisnot, sakot, ka nav pierādījumu, ka viņa klienta savāktā informācija būtu nodota kādas ārvalsts specdienestiem.

Vakar 21:36
Nīlsens: Krievijas ofensīvai traucē nogurums, garāka frontes līnija un dronu priekšrocības Ukrainai"

Sava jaunajā video Dāņu militārais eksperts Anders Puks Nīlsens norādīja uz trim problēmām Krievijas ofensīvai:

  • nogurums
  • Frontes līnija ir garāka
  • Droni ir izdevīgi aizstāvjiem (t.i., Ukrainai)

Tomēr, pēc Nīlsena teiktā, īstermiņā krieviem ir resursi, ko viņi var ieguldīt pavasara vai vasaras ofensīvā.

"Mirklī, kad viņi pārstāj gūt progresu, tas nopietni izaicina Putina visu kara naratīvu, un tieši tāpēc viņš būs gatavs ieguldīt gandrīz visus nepieciešamos resursus karam, lai tikai pārliecinātos, ka Krievijas armija turpina virzīties uz priekšu," saka Nīlsens.

Vakar 21:14
Krievijas bijušais prokurors Krimā notiesāts par Lielbritānijas sankciju pārkāpšanu

Londonas tiesa atzina Dmitriju Ovsjaņņikovu par vainīgu sankciju apiešanā laikā no 2023. gada februāra līdz 2024. gada janvārim sešos no septiņiem apsūdzības punktiem.

Vakar 20:57
Krievija nogalinājusi piecus un ievainojusi 26 civiliedzīvotājus visā Ukrainā

Krievi naktī palaiduši 145 sprāgstošos bezpilota lidaparātus, no kuriem Ukraina iznīcinājusi 85, bet 49 citi pazuduši no radariem.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".