Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievu raķešu triecienā Sumiem daudz nogalināto

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievu r...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 18:34
Tūkstošiem ASV karavīru dodas uz "Defender 25" mācībām Eiropā

Vairāki tūkstoši ASV karavīru ir ceļā uz Eiropu, lai piedalītos plaša mēroga kaujas mācībās "Defender 25", paziņojis ASV armijas komandieris Eiropā un Āfrikā ģenerālis Kristofers Donahjū.

Mācības sākās 10.aprīlī ar ASV karavīru un kara tehnikas nosūtīšanu uz pozīcijām Eiropā un ilgs līdz jūnijam. Manevri notiks 18 valstīs, un tajos piedalīsies aptuveni 25 000 ASV un sabiedroto karavīru.

Donahjū atklāja, ka mācībās tiks likts uzsvars uz globālu atturēšanu un sadarbību ar sabiedrotajiem.

Mācības sākās ar pārbaudi, cik ātri uz Eiropu var nosūtīt karavīrus un ekipējumu, un tās piedāvā loģistikas un kaujas "komplektus un atkārtojumus" tādā mērogā, "kāds šobrīd netiek veikts nekur citur", atklāja komandieris.

Viena no svarīgākajām mācību daļām ir plāns, kas paredz piecas vienlaicīgas sabiedroto gaisa desanta operācijas maijā Somijā, Norvēģijā, Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā.

Plānots arī veikt lielu karaspēka pārsviešanu, piemēram, Vācijā bāzētā 2.kavalērijas pulka karavīru maršu, kura laikā viņiem būs jāapvienojas ar sabiedrotajiem dažādās mācībās Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā.

Šogad aptuveni 5400 ASV bāzēto karavīru pievienosies saviem amerikāņu kolēģiem, kas jau atrodas Eiropā, lai piedalītos šajās mācībās. "Defender 25", protams, piedalīsies arī tūkstošiem citu NATO valstu karavīru.

ASV sāka "Defender" mācības Eiropā 2020.gadā, lai palielinātu ASV un sabiedroto kaujas vingrinājumu sarežģītību.

"Šīs mācības apstiprina spējas atvairīt agresorus un nostiprina ASV apņemšanos īstenot NATO aizsardzības stratēģiju un palielina kaujas spējas atturēt ar spēku," norādīja ASV armija Eiropā un Āfrikā.

Šodien 18:16
Tramps turpina dziedāt veco dziesmu, ka Krievijas invāzijā Ukrainā patiesībā vainojams viņa priekštecis Baidens un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis

Donalds Tramps kā nodrāztu plati atkārto tēzi: ja es būtu prezidents, nekāda iebrukuma nebūtu. Kremļa diktators Vladimirs Putins Trampa apsēstību ar "nozagtajām vēlēšanām" 2020. gadā veiksmīgi izmanto, lai ar savu piebalsošanu pielietu medu Baltā nama saimnieka patmīlībai, tādējādi Tramps un viņa administrācija pilnībā atkārto Krievijas propagandas tēzes pret Ukrainu.

Faktiski ASV ir kļuvušas par Krievijas sabiedroto, "miera sarunās" maksimāli izlaužot rokas agresijas upurei Ukrainai un maksimāli piekāpjoties agresorei Krievijai, kuru nemaz vairs neuzskata par agresori.

Šodien 17:58
Lavrovs stāsta, ka ukraiņu karavīri "slēpjas aiz civiliedzīvotājiem", kārtējo reizi attaisnojot krievu armijas raķeštriecienus pa civiliedzīvotājiem
Šodien 17:40
Krievu militārie uzņēmumi izmanto Izraēlas tehnoloģiju, kas piegādāta caur trešajām valstīm

Izdevums "The Insider" noskaidrojis, ka 2024. gadā no Izraēlas uz Krieviju tika piegādāti metālapstrādes instrumenti vairāk nekā 10 miljonu ASV dolāru vērtībā. To vidū bija frēzes, urbji, griezējinstrumenti un cita veida augstas precizitātes aprīkojums.

Analizējot Krievijas muitas datus, "The Insider" noskaidroja, kuras Izraēlas griezējinstrumentu tirdzniecības markas ir vispieprasītākās Krievijas uzņēmumu vidū.

Lielākais piegādātājs ir uzņēmuma ISCAR produkcija. Tad ir Izraēlas ražotājs, kas ietilpst starptautiskajā korporācijā IMC (International Metalworking Companies), kuras galvenā mītne atrodas ASV.

Šodien 17:22
Drošības policija: Igaunijas musulmaņu kopienā pieaug radikalizācijas pazīmes

Lai gan Igaunijas musulmaņu kopiena vēsturiski ir bijusi miermīlīga, ārējas ietekmes, piemēram, teroristu propagandas dēļ daži iepriekš mēreni noskaņoti kopienas pārstāvji pēdējā laikā ir izrādījuši radikalizācijas pazīmes, ikgadējā ziņojuma nodaļā par islāma ekstrēmismu norāda Igaunijas Drošības policija (KaPo).

Pērn galvenais faktors šajā jomā bija konflikts starp Izraēlu un Gazas joslā valdošo palestīniešu kaujinieku grupējumu "Hamas", saistībā ar kuru pieaudzis antisemītisms. Reaģējot uz to, Igaunijas varasiestādes anulēja e-rezidenta statusu četrām personām, atcēla uzturēšanās atļauju vienai personai un vēl vienai personai noteica iebraukšanas aizliegumu.

"2024.gadā Igaunijā krasi pieauga ar islāma terorismu saistītu personu ierašanās valstī, identificēti 214 tādi gadījumi. Iepriekš Igauniju gadā apmeklēja vidēji 50 tādu personu. Kopš kara Ukrainā sākuma augsta riska personu, kas ļaunprātīgi izmanto brīvu pārvietošanos Šengenas zonā, skaits ir dubultojies," pausts KaPo ziņojumā norādot, ka ar islāma terorismu saistītās personas Igaunijā biežāk ierodas arī tādēļ, ka ir slēgta Somijas-Krievijas robeža.

Galvenokārt imigrācijas ietekmē turpina paplašināties musulmaņu kopiena Igaunijā. Pašlaik kopienu veido ap 10 000 cilvēku no dažādām izcelsmes valstīm. Kā norādīts Igaunijas Drošības policijas ziņojumā, viņu dzīvi Igaunijā ietekmē notikumi izcelsmes valstī. Galvenais šķērslis integrācijai ir valodas barjera un tas, ka nereti sociālie kontakti tiek ierobežoti vietējā musulmaņu kopienā.

"2024.gadā notika būtiskas izmaiņas Igaunijas musulmaņu kopienā. Ilggadējais imams atkāpās no amata konfliktu ar citiem kopienas pārstāvjiem, saiknes ar Krieviju, "Hamas" vēstījumu izplatīšanas un personīgā labuma motivētu darbību dēļ. Šādos apstākļos viņš amatā palikt nevarēja," norādīts KaPo ziņojumā.

KaPo kā drošības risku Igaunijai identificēja arī ārvalstu imamu. Viņa darbības, kuru pamatā galvenokārt bija personīga labuma gūšana, tika vērstas uz Igaunijas musulmaņu kopienas sašķelšanu un iekšējo konfliktu kurināšanu.

"Augot kopienām, tās iegūst lielāku autonomiju, radot iespējas ambicioziem cilvēkiem censties ieņemt vadošus amatus. Tas, savukārt, palielina ārējo struktūru ietekmi Igaunijā un var piesaistīt vairāk dažādu reliģisko doktrīnu sekotāju," teikts KaPo gada pārskatā.

Lai gan terorisma draudu līmenis Eiropā joprojām ir augsts, Igaunijā joprojām ir salīdzinoši zems riska līmenis. Tomēr KaPo novēro, ka aizvien vairāk ar terorismu saistītu personu nodibina sakarus Igaunijā. Veicot preventīvus pasākumus, dienests ir sekmīgi novērsis šādu personu apmešanos Igaunijā.

Šodien 17:05
Igaunijas Drošības policija: Ķīnas tēls Igaunijas sabiedrībā ir pasliktinājies

Ķīnas tēls Igaunijas sabiedrībā vairāku iemeslu dēļ pēdējā laikā ir pasliktinājies, savā ikgadējā ziņojumā norāda Igaunijas Drošības policija (KaPo).

Galvenie faktori Ķīnas tēla pasliktinājumam ir Pekinas atbalsts Krievijai, kas turpina agresijas karu pret Ukrainu, Ķīnas kuģa iesaiste gāzesvada "Balticconnector" un telekomunikāciju kabeļu bojāšanā Baltijas jūrā, Ķīnas nerimstošie draudi Taivānai.

"Reaģējot uz to, Ķīnas vēstniecība Igaunijā ir pastiprinājusi savus maigās varas iniciatīvu centienus, koncentrējoties uz medijiem, kultūru, izglītību un sportu. Šie centieni galvenokārt tiek vērsti pret pašvaldībām. Vēstniecība bieži ir organizējusi vietējo izglītības iestāžu apmeklējumus, jo īpaši Austrumviru apriņķa skolās, kur mācību valoda ir krievu. Turklāt vēstniecība uztur kontaktus ar vietējām amatpersonām un politiķiem, kas ir atvērtāki Ķīnas ietekmei nekā nacionālā līmeņa pārstāvji. 2025.gadā Ķīna ir ieviesusi pagaidu bezvīzu režīmu Igaunijas pilsoņiem," klāstīja KaPo.

Lai gan šādas darbības nav aizliegtas, ir svarīgi saprast to mērķi un metodes, uzsvērts Igaunijas Drošības policijas ziņojumā, norādot, ka tādu darbību galvenais mērķis ir uzlabot Ķīnas tēlu un stiprināt ekonomiskos sakarus, izmantojot ietekmes operācijas.

Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" pētnieciskā programma "MOT" 2024.gada rudenī ziņoja par Ķīnas laikraksta "Guanmin žibao" žurnālistu, kurš bija saistīts ar Ķīnas izlūkdienestu un aktīvi darbojās Somijā un Zviedrijā. Plaši nav izskanējis fakts, ka šī žurnālista priekšgājējs - iepriekšējais laikraksta korespondents Somijā - 2019.gadā apmeklēja arī Igauniju, intervējot gan Igaunijas parlamenta deputātu, gan Starptautiskā aizsardzības un drošības centra pētnieku.

"Lai gan šobrīd Igaunijā nav Ķīnā rezidējošu žurnālistu, ierastas ir neregulāras vizītes no Somijas vai Latvijas. Piemēram, 2024.gada novembrī Igaunijā viesojās Ķīnas valsts ziņu aģentūras "Sjiņhua" korespondents, lai atspoguļotu Ķīnas Komunistiskās partijas apstiprināto Tibetas ekspertu delegāciju, kuru uz Tallinu bija uzaicinājusi Ķīnas vēstniecība. Tallinā vēstniecība rīkoja arī semināru par Tibetu, kurā Ķīnas eksperti runāja par cilvēktiesībām, brīvību un Komunistiskās partijas ieguldījumu Tibetas attīstībā. Šī semināra sarunu punkti vēlāk tika atspoguļoti propagandas rakstā, ko 2024.gada 12.novembrī publicēja laikraksts "MK Estoņija"," teikts gada pārskatā.

"Ķīna jau iepriekš ir centusies un turpinās censties panākt atspoguļojumu Igaunijas plašsaziņas līdzekļos, arī izmantojot apmaksātus satura mārketinga rakstus, kas izvietoti ar vietējo starpnieku palīdzību. Šī tendence atkal pieaug. Papildus plašsaziņas līdzekļu vēstījumiem Ķīna izmanto arī vietējo ķīniešu kopienu, lai veicinātu savas intereses. Tas ietver tādas organizācijas kā Ķīnas Tautiešu apvienība Igaunijā. Nesen Ķīnas vēstniecība ir sākusi vervēt "konsulāros brīvprātīgos", kas ir taktika, kura jau plaši tiek īstenota citviet pasaulē. Šī iniciatīva ir daļa no Komunistiskās partijas Vienotās frontes darba departamenta, ko Ķīna izmanto, lai vāktu izlūkošanas datus, veiktu ietekmes operācijas un pat vajātu disidentus ārvalstīs," lasāms KaPo ziņojumā.

Dienests uzsver, ka maza valsts nevar atļauties kļūt atkarīga no autoritāriem režīmiem nevienā nozarē. Ķīna nekad nav bijusi saistīta ar Rietumiem, un tās pašreizējā trajektorija liecina, ka tas, visticamāk, nemainīsies. Tāpēc ir svarīgi uz Ķīnu raudzīties caur drošības prizmu, jo īpaši ņemot vērā, ka pati Ķīna uz visām pārvaldības jomām raugās caur valsts drošības prizmu un Komunistiskās partijas aparāta ietekmi uz varu, mudināts Igaunijas Drošības policijas gada pārskatā.

Šodien 16:47
Medvedevs nepalaidīs iespēju kārtējo sevi parādīt kā vārtrūmes "urku"

Šoreiz par odiozā Krievijas eksprezidenta Dmitrija Medvedeva žults objektu kļuvis topošais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, kuru viņš savā ierastajā "diplomātiskajā" stilā nicīgi nodēvēja par "Frici", kas ir tipisks vācu nacistu apzīmējums krievu leksikā.

Šodien 16:28
Kamēr Pekina noliedz savu pilsoņu iesaisti Ukrainas karā, ukraiņi publicējuši informāciju par 163 sagūstītajiem ķīniešu "atbrīvotājiem"
Šodien 16:10
Zelenskis: Ukraina gatava no ASV pirkt desmit sistēmas "Patriot"

Ukraina ir gatava no ASV pirkt desmit pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot", intervijā telekanālam CBS paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot arī uz Eiropas partneru gatavību palīdzēt darījumu finansēt.

Zelenskis atzina, ka Ukraina nav saņēmusi NATO samitā Vašingtonā solītās papildu sistēmas "Patriot".

"Es cienu ASV izvēli, bet, tā kā ASV mums šīs sistēmas nav iedevušas vai pārdevušas, mēs esam gatavi jebkuram formātam, jautājums nav par naudu," viņš uzsvēra.

Daži Eiropas partneri ir gatavi finansiāli palīdzēt šo sistēmu iegādē, norādīja prezidents.

"Bet ASV saka, ka šodien iespēju nav. Bet tajā pašā laikā viņi pārdod šādas sistēmas, piemēram, Izraēlai. Es nesaku, ka Izraēlai tās nav vajadzīgas, bet, ja mēs esam partneri, vai nevar rast iespēju aizsargāt Ukrainu," vaicāja prezidents.

Kā norādīja Zelenskis, viņš sarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu izklāstījis dažādus variantus.

"Ir sistēma "Patriot", un jums to ir daudz, un jums ir ražošana, ir vairāki soļi, kā aizsargāt Ukrainu," klāstīja prezidents.

"Pirmais solis. Viena sistēma, kas maksā pusotru miljardu dolāru, mēs esam gatavi iegādāties vismaz desmit sistēmas, lai nosegtu dažas pilsētas, tikai civilās, pilsētu centrus, kur ir cilvēku koncentrācija," skaidroja Zelenskis.

"Tie ir 15 miljardi. Mēs esam gatavi maksāt šos 15 miljardus. Mēs atradīsim šo naudu, un mēs visi maksāsim," teica prezidents.

Otrs variants ir licences sistēmu un attiecīgo raķešu ražošanai, piebilda Zelenskis, norādot, ka ir lūdzis to darīt gan pašreizējai, gan iepriekšējai ASV administrācijai.

Zelenskis arī minēja valstis Tuvajos Austrumos, Eiropā, Āzijā, kur ir izvietotas ASV "Patriot" sistēmas un kur nenotiek militāras darbības. Šīs sistēmas varētu tikt pārceltas uz Ukrainu.

"Mēs bijām gatavi tās pat nomāt. Formātu, kā to nodrošināt, ir daudz. Ir vajadzīga vēlēšanās," rezumēja Zelenskis.

Šodien 15:52
Zelenskis pārmet Vensam Putina attaisnošanu

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kritizējis ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu par Krievijas diktatora Vladimira Putina rīcības attaisnošanu.

Zelenskis intervijā raidorganizācijas CBS ziņu dienestam "CBS News" pauda nožēlu, ka Savienotajās Valstīs dominē Krievijas naratīvi un ka daži cilvēki joprojām uzskata, ka krievi nav agresori un ka viņi nav tie, kas uzsāka karu.

Tā ir "realitātes maiņa, un es nevēlos piedalīties šajā mainītajā realitātē, kas man tiek pasniegta," norādīja Zelenskis. Viņš uzsvēra, ka Ukraina nevienam neuzbruka, lai sāktu karu.

"Man šķiet, ka viceprezidents [Venss] kaut kādā veidā attaisno Putina rīcību. Es mēģināju paskaidrot, ka nevar kaut ko meklēt pa vidu. Ir agresors, un ir upuris. Krievi ir agresors, un mēs esam upuris," uzsvēra Zelenskis.

Intervijā Ukrainas prezidents arī aicināja savu ASV kolēģi Donaldu Trampu apmeklēt Ukrainu, lai labāk izprastu Krievijas iebrukuma radīto postu.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".