Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti intensīvi uzbrūk Odesai

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu o...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Vakar 23:59
Krievijas propagandas impērijas "Russia Today" vadītāja Margarita Simonjana lej asaras par savu komā esošo vīru, prastāku propagandistu Tigranu Keosajanu

Kamēr "Z patrioti", tādi k;ā Natālija Poklonska lej aizkustinājuma asaras, vērts atcerēties, ka janvārī komā nonākušais Tigrans Keosajans arī ir pazīstams propagandists, kas pastāvīgi draudēja ar Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs, Polijā un citur, kā arī, protams, prognozēja ar Ukrainas drīzu iekarošanu.

Viņa raidījumi, tostarp “Meždunarodnaja pilorama”, izcēlās ar pamatskolnieka līmeņa “humoru”.

Kopš 2022. gada Keosajans ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstos par to, ka viņš izplatījis pret Ukrainu vērstu propagandu Krievijas medijos. 

59 gadus vecais propagandists slimnīcā atrodas kopš decembra beigām, un ārsti viņa stāvokli vērtē kā ārkārtīgi smagu. Par Keosajana komu soctīklos janvārī paziņoja Simonjana, aicinot par viņu lūgt Dievu.

Tiesa, daudzi atcerējās, ar kādu neslēptu ļaunu prieku Simonjana sagaidīja Arktikas kolonijā nomocītā opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvi, kā arī to, ar kādu nepacietību Simonjana 2021. gadā un 2022. gada sākumā gaidīja Krievijas invāziju Ukrainā, katrreiz žēlabaini nopūšoties, ja šīs gaidas nepiepildījās, līdz pēc 24. februāra varēja ļauties līksmībai.

Vakar 23:23
Putins okupantu salašņas nodēvē par Krievijas eliti, "zelta fondu"
Vakar 22:50
Simbolizējot Krievijas triumfu, šogad "Nemirstīgā pulka" gājiens pirmo reizi kopš invāzijas sākuma notiks Vašingtonā

Pirms daudziem gadiem kā "nekad vairs" iecerētais gājiens pakāpeniski kļuvis par agresīvu "varam atkārtot" demonstrāciju. Kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā un ASV pilnīgas pārejas Krievijas pusē, nu šis gājiens demonstrēs Putina triumfu.

Vakar 22:22
Kamēr Putins un Tramps stāsta par mieru, krievu droni intensīvi uzbrūk Odesai
Vakar 21:55
Optisko šķiedru droni pārmeklē ēku drupas, lai atrastu paslēpušos krievu okupantus
Vakar 21:21
Krievijas propagandas impērijas "Russia Today" vadītāja Margarita Simonjana apraksta Ukrainas likteni

"Mums jau neko svešu nevajag," īstā nacistu stilā par citas valsts iznīcināšanu saka Simonjana. "Mēs tikai pievāksim savu."

Vakar 20:45
Krievu okupanti gatavo pašu iznīcināto Bahmutas pilsētu "Uzvaras svētkiem"

Pirms Krievijas invāzijas Doneckas apgabala Bahmutā dzīvoja apmēram 71 tūkstotis iedzīvotāju. Pēc vairāk nekā gadu ilgām asiņainām kaujām Krievija 2023. gada 20. maijā paziņoja par Bahmutas "atbrīvošanu", pilsētu pārvēršot gruvešu kaudzē.

Vakar 20:20
Krievu okupants stāsta, kāds liktenis gaida sagrābto teritoriju ukraiņu tautības iedzīvotājus
Vakar 19:46
Zelenskis paziņo par Ukrainas, Lielbritānijas, Francijas un ASV sarunām Londonā

Ukrainas, Lielbritānijas, Francijas un ASV pārstāvji trešdien Londonā tiksies uz sarunām, lai censtos panākt beznosacījumu uguns pārtraukšanu, pirmdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pēc sarunas ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru Zelenskis informēja, ka "mūsu pārstāvji Londonā strādās jau trešdien. Ukraina, Lielbritānija, Francija, Amerikas Savienotās Valstis. Mēs esam gatavi virzīties uz priekšu pēc iespējas konstruktīvākā veidā, lai panāktu beznosacījumu pamieru ar sekojošu apliecinājumu par patiesa un ilgstoša miera nodibināšanu".

"Beznosacījumu pamiers ir pirmais solis ceļā uz mieru, un šīs Lieldienas ir parādījušas, ka tieši Krievijas rīcība ir iemesls kara ieilgšanai," uzsvēra Zelenskis.

Ukrainas prezidents sarunu ar Stārmeru raksturoja kā "labu un detalizētu", piebilstot, ka tika apspriests arī kopīgs darbs Eiropas drošības formātos.

Tikšanās Londonā būs otrā tikšanās pēc Parīzes sanāksmes, kurā ASV, Ukraina un tās sabiedrotie Eiropā apspriež amerikāņu plānu par pamieru Krievijas un Ukrainas karā.

Aģentūra "Bloomberg" iepriekš ziņoja, ka ASV priekšlikumi "miera līgumam" starp Krieviju un Ukrainu paredz sankciju mīkstināšanu pret Krieviju ilgstoša pamiera gadījumā, tiek pieļauts, ka ASV varētu atzīt 2014.gada Krimas aneksiju un uzstāts uz Ukrainas nepievienošanos NATO.

Krievijas diktators Vladimirs Putins sestdien negaidīti izsludināja Lieldienu pamieru, solot apturēt visu karadarbību no sestdienas plkst.18 līdz pusnaktij uz pirmdienu. Ukraina paziņoja, ka ievēros pamieru, taču brīdināja, ka rīkosies simetriski, ja pamieru neievēros Krievija.

Zelenskis svētdien vainoja Krieviju par vairāk nekā 2000 Lieldienu pamiera pārkāpumiem, taču apliecināja, ka svētdien Ukrainā nav bijis gaisa trauksmes, tādēļ viņš ierosina pagarināt par vismaz 30 dienām pamieru attiecībā uz triecieniem ar tāldarbības ieročiem civilajai infrastruktūrai.

Vakar 19:19
Krievijā bargāk sodīs "armijas diskreditētājus"

Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien parakstīja vairākus likumus, pastiprinot vēršanos pret kritiķiem. Turpmāk vēl bargāks sods draudēs tiem, kuri "diskreditē armiju", proti, vēsta par tās pastrādātajiem noziegumiem, kā arī aicina noteikt Krievijai sankcijas.

Turpmāk Krievijā nelikumīga būs palīdzības sniegšana starptautisku organizāciju, kuru biedre nav Krievija, lēmumu izpildē. Tas attieksies, piemēram, uz Starptautiskās krimināltiesas, kas 2023.gada aprīlī izdeva Putina aizturēšanas orderi, lēmumiem.

Par "armijas diskreditāciju", sadarbību ar augstāk minētajām starptautiskajām organizācijām nu draudēs līdz septiņu gadu ieslodzījums, bet par sankciju aicinājumiem — līdz pieciem gadiem.

Vairāk lasiet šeit.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".