TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas militārie izdevumi pārsniedz visu Eiropas valstu aizsardzības budžetus

Krievu okupanti IAEA rotācijas dienā Zaporižjas AES nosūtīja uzbrukuma vienības, lai uzbruku Ukrainas Aizsardzības spēku pozīcijām. Tas izjauca plānus par ekspertu rotāciju, vēsta Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR).

IAEA novērotāju rotācijai bija paredzēta 12. februārī. Šīs dienas rītā Krievijas armijas uzbrukuma grupas Kamenskes ciema rajonā Zaporižjas apgabalā 13 iebrucēju sastāvā uzbruka Ukrainas aizsardzības spēku pozīcijām.

Uzbrukuma veikšanai Krievijas Federācija nosūtīja karavīrus no Krievijas bruņoto spēku Dienvidu militārā apgabala 58. armijas 19. motorizēto strēlnieku divīzijas 135. motorizēto strēlnieku triecienpulka. Ienaidnieka uzbrukuma darbības izjauca IAEA pārstāvju rotāciju.

"Krievijas okupantu uzbrukuma mēģinājums faktiski izjauca starptautiskos līgumus par IAEA tehnisko ekspertu rotāciju ieņemtajā Zaporižžjas AES - viņu plānotais maršruts veda caur norādīto teritoriju," norāda HUR.

Izlūkdienests atzīmē, ka ienaidnieka uzbrukumu rezultātā netika zaudētas kaujas pozīcijas.

Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lekornu: "Francijai viss ir diezgan skaidrs un vienkāršs. Vai nu mēs atrodamies diskusiju robežās, kas patiesi nesīs mieru caur spēku, vai, gluži pretēji, tas būs miers caur vājumu. Un miers caur vājumu var izraisīt dramatiskas drošības situācijas vai pat konflikta paplašināšanos, neaizmirstot, protams, ietekmi uz citiem konkurentiem."

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pieļauj, ka būs jārosina Latvijā noteikt bargākas soda sankcijas par nesankcionētiem dronu lidojumiem virs kritiskās infrastruktūras objektiem.

Ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ministrs atzina, ka sankciju pastiprināšana, visdrīzāk, neatturēs personas, kuras šādus lidojumus veic Latvijas ienaidnieku uzdevumā.

Tomēr vienlaikus ir vērojams nesakcionētu dronu lidojumu skaita pieaugums. Cilvēki pārkāpumus ar droniem pieļaujot, piemēram, huligāniskos nolūkos vai likumu nezināšanas rezultātā.

"Piekrītu, ka varbūt varētu vērtēt [sodu palielināšanu]. Es neizslēdzu sodu bardzības palielināšanu, jo šodien redzams, ka incidentu skaits pieaug," teica ministrs.

Krievijas spēki centās atgūt Čerkasskaja Konopelku, taču tos iznīcināja Ukrainas bezpilota lidaparātu un artilērijas aizsprosts.

Vācijas tiesa lēmusi, ka Ukrainas vīrieti var izdot, neskatoties uz to, ka viņš sirdsapziņas dēļ iebilst pret militāro dienestu, savukārt Ukraina cīnās par pietiekama karaspēka līmeņa saglabāšanu.

Eiropa Ukrainā var izvietot tikai 40 000 miera uzturētāju — tikai 20% no 200 000 karavīru, kas nepieciešami reālai atturēšanai.

Militārie eksperti brīdina: šī plaisa rosina Krievijas agresiju, nevis to novērš.

Ukraina nepieņems nekādas divpusējas miera sarunas bez savas līdzdalības. Turklāt Ukrainai ir svarīgi, lai pie sarunu galda būtu arī Eiropas partneri.

To Ukrainas prezidenta Volodimirs Zelenskis žurnālistiem paziņoja darba vizītes laikā Hmeļņickas atomelektrostacijā.

"Es to ļoti skaidri formulēju mūsu partneriem. Jebkuras divpusējās sarunas par Ukrainu, es nerunāju par citām tēmām, šeit tās ir brīvas, mēs nepieņemsim nekādas divpusējas sarunas par Ukrainu bez mums," sacīja Zelenskis.

Vienlaikus prezidents komentēja savu vakardienas sarunu ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Zelenskis sacīja, ka tā bija "ļoti laba saruna gandrīz stundas garumā", un Tramps sarunā sacīja, ka, viņaprāt, Krievijas diktators Vladimirs "Putins vēlas mieru un vēlas, lai karš beidzas".

"Un viņš teica: "Es zinu, ka arī tu to gribi." Es viņam teicu, ka jūs runājat ar Putinu kā Krievijas valsts vadītāju, un es runāju ar jums un domāju par viņu kā par ienaidnieku. Un man šķiet, ka esmu lielākā realitātē, es teicu, un tāpēc es neuzticos," sacīja prezidents.

Pēc Zelenska teiktā, viņš Trampam norādījis, ka visi vēlas piespiest Putinu pabeigt karu Ukrainai taisnīgi, taču viņš ne visai tic, ka to ir tik ļoti viegli izdarīt.

"Un tāpēc es teicu, ka drošības garantijas mums noteikti ir prioritāte. Un garantijas bez jums mēs neredzam, kādas tās ir, runāsim," sacīja Zelenskis.

Iepriekš viņš bija Ukrainas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Igaunija neatzīs Ukrainas teritorijas sagrābšanu un starptautiski atzīto robežu izmaiņas, ceturtdien paziņoja Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals un ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

"Būtiska pozīcija, no kuras mēs nevaram atkāpties, ir tā, ka Igaunija atbalsta Ukrainas suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un starptautiski atzītas robežas," ceturtdien žurnālistiem teica Mihals.

Tādu pašu viedokli pauda arī ārlietu ministrs, paziņojot, ka Igaunija nekad neatzīs Ukrainas teritoriju sagrābšanu. Neatkarīgi no tā, ko paredzētu jebkāds iespējamais miera līgums, Igaunija neatzīs Ukrainas zemes atņemšanu, viņš uzsvēra.

Gan Igaunijas premjerministrs, gan ārlietu ministrs sacīja, ka jebkuram mieram jābūt taisnīgam un ilgstošam Ukrainai un ka Eiropai būtu jāstiprina Ukrainas pozīcijas, maksimāli palielinot militāro un ekonomisko palīdzību, lai nodrošinātu, ka Ukraina jebkurās sarunās iesaistās no spēka pozīcijām.

Nepietiek apturēt karadarbību kaujas laukā Ukrainā, paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris, piebilstot, ka Krievija kā agresors ir jāaptur.

Viņš izteicās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pirmo reizi kopš atgriešanās amatā telefoniski sazinājās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un vienojās tikties, lai apspriestu iespējamo mieru Ukrainā.

"Mums ir jāaptur agresija, ne tikai jāizbeidz karadarbība kaujas laukā. Agresijas apturēšana nozīmē nedot agresoram neko, ko tas varētu iegūt no jau izdarītiem noziegumiem," ceturtdien Viļņā žurnālistiem sacīja Budris.

Viņš uzsvēra, ka jautājums par atbildību saistībā ar karu Ukrainā ir "arī ļoti svarīgs".

"Ukrainai ir jāpanāk ilgstoša un droša vide, ilgstošs miers," uzsvēra Lietuvas ārlietu ministrs.