Pasaulē
2024. gada 17. septembrī, 07:38

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas pretuzbrukums Kurskā nav guvis lielus panākumus

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 07:16
Ar kādu “uzvaras plānu” Zelenskis dosies uz Vašingtonu? 

Bijušais Ukrainas ārlietu ministrs pastāstījis ar kādu "uzvaras plānu" Zelenskis dosies uz Vašingtonu, norādot, ka tas ietvers militāro palīdzību, sankcijas, Krievijas atbildības noteikšanu par noziegumiem un tās neitralizāciju starptautiskajās platformās.

Šodien 07:05
Kijiva: Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā apturēts

Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ir apturēts, ziņu aģentūrai AFP apliecināja Ukrainas kontrolētās Kurskas apgabala daļas militārās administrācijas pārstāvis sakariem ar presi Oleksijs Dmitraškivskis.

"Viņi mēģināja uzbrukt no flangiem, bet tur tika apturēti," norādīja administrācijas pārstāvis.

Vakar 23:54
Ukraiņi ar FPV dronu iznīcina okupantu tehniku
Vakar 23:30
Krievu karavīri Brjanskas apgabalā nofilmē drona trieciena brīdi

Krievu karavīri Brjanskas apgabalā nofilmē Ukrainas drona trieciena brīdi viņu militārajai daļai, pēc tam sāk bēgt. Krievijas 856. pašpiedziņas artilērijas pulks, kas pieder 144. gvardes motostrēlnieku divīzijai. Počepa, Krievijas Brjanskas apgabals.

Vakar 23:12
Toropecas munīcijas noliktavas iznīcināšana samazina iespējamību, ka Krievija varētu iebrukt Baltijas valstīs un Polijā

Ukrainai iznīcinot Krievijas munīcijas noliktavu Toropecā, samazinās iespējamība, ka Krievija varētu iebrukt Baltijas valstīs un Polijā.

Objekts atrodas Maskavas militārā apgabala ziemeļrietumu malā. Depo platība ir aptuveni 8 kvadrātkilometri un atrodas aptuveni 100 km attālumā no Baltkrievijas robežas un aptuveni 200 km no Latvijas. 20 un 35 kilometru attālumā ir vēl divas telpas raķešu uzglabāšanai.

Savā ziņā noliktava atgādina bēdīgi slaveno Kobasnas munīcijas noliktavu Moldovas okupētajā Piedņestrā, kas PSRS pakļautībā kalpoja kā galvenā dienvidu padomju armiju uzglabāšanas vieta, kuras mērķis bija atbalstīt padomju iebrukumu Dienvideiropā.

Pastāvīgos Krievijas propagandas draudos iebrukt Baltijas valstīs, Polijā un pat sasniegt Berlīni, Toropeca noliktava līdzās noliktavām Kaļiņingradas un Ļeņingradas apgabalos izceļas kā viena no galvenajām vietām šāda hipotētiska iebrukuma atbalstam.

Vakar 22:46
Putina iebrukumu Ukrainā daļēji var būt motivēts ar demogrāfiskām bažām

"Viņš vēlas izmantot Ukrainu un tās iedzīvotājus, lai nostiprinātu Krievijas slāvu kodolu," teikts "The Wall Street Journal" ziņojumā.

Vakar 22:31
Ukraiņu sirmgalve no okupācijas atgriežas pie savas ģimenes

Šai vecmāmiņai ir 87 gadi. Ukrainas aizstāvji kundzi nogādāja no krievu okupācijas pie ģimenes.

Vakar 22:20
Umerovs pastāsta, kur tiks tērēti papildu līdzekļi aizsardzībai

Augstākā Rada nolēma palielināt aizsardzības izdevumus 2024. gadam par 495,3 miljardiem grivnu. Šis lēmums ne tikai palielinās atbalstu militārpersonām, bet arī stiprinās valsts aizsardzības spējas.

To paziņojis aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, ziņo Ukrainas Aizsardzības ministrijas preses dienests.

No palielinātajiem līdzekļiem 274,4 miljardi grivnu tiks novirzīti maksājumiem militārpersonām un viņu ģimenēm. Vēl 76,2 miljardi grivnu tiks tērēti ieročiem un tehnikai, kas palīdzēs modernizēt armiju.

"Ir svarīgi, lai iepirkumos prioritāte būtu Ukrainas ieroču ražotājiem," sacīja ministrs.

Vakar 21:47
Abhāzijas Ārkārtas situāciju ministrijas vadītājs atklāj, cik abhāzu krituši Ukrainā

Pašpasludinātās Abhāzijas Ārkārtas situāciju ministrijas vadītājs Ļevs Kvitsinja nosaucis Ukrainas karā bojāgājušo abhāzu skaitu.

Pēc viņa teiktā, 47 Abhāzijas pamatiedzīvotāji, kas karoja Krievijas pusē, nav atgriezušies mājās.

Vakar 21:34
Rumānija, Polija un Latvija aicina tūlītēji ieviest NATO pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli

Rumānijas, Polijas un Latvijas aizsardzības ministri ir parakstījuši kopīgu vēstuli sabiedrotajiem, uzsverot nepieciešamību tūlītēji ieviest NATO pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli, kā arī pastiprināt NATO atturēšanas aktivitātes, novērošanu, izlūkošanu un gaisa patrulēšanu alianses austrumu flangā, informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Trešdien Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) Bukarestes devītnieka aizsardzības ministru sanāksmē aicināja sabiedrotos rast tūlītējus un kolektīvus risinājumus NATO gaisa telpas stiprināšanai.

Sanāksmē pēc Latvijas ierosinājuma notika četrpusēja Rumānijas, Polijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvju tikšanās, kurā diskutēja par nesenajiem Krievijas dronu NATO gaisa telpas pārkāpumiem, kā arī nacionāli un kolektīvi veicamajiem soļiem NATO gaisa telpas stiprināšanai. Rumānijas, Polijas un Latvijas aizsardzības ministri parakstīja kopīgu vēstuli sabiedrotajiem.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".