TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas pretuzbrukums Kurskā nav guvis lielus panākumus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Bijušais Ukrainas ārlietu ministrs pastāstījis ar kādu "uzvaras plānu" Zelenskis dosies uz Vašingtonu, norādot, ka tas ietvers militāro palīdzību, sankcijas, Krievijas atbildības noteikšanu par noziegumiem un tās neitralizāciju starptautiskajās platformās.
What "victory plan" will Zelenskyy go to Washington with?
— NEXTA (@nexta_tv) September 18, 2024
What is Zelenskyy's strategy for ending the war? We talked about it with former Ukrainian Foreign Minister Volodymyr Ohryzko.
According to him, we can assume that the plan consists of the following blocks:
The first… pic.twitter.com/SSnCFhFxWP
Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ir apturēts, ziņu aģentūrai AFP apliecināja Ukrainas kontrolētās Kurskas apgabala daļas militārās administrācijas pārstāvis sakariem ar presi Oleksijs Dmitraškivskis.
"Viņi mēģināja uzbrukt no flangiem, bet tur tika apturēti," norādīja administrācijas pārstāvis.
⚡🇺🇦Direct hit 💪💥 pic.twitter.com/l4avCb2teH
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) September 18, 2024
Krievu karavīri Brjanskas apgabalā nofilmē Ukrainas drona trieciena brīdi viņu militārajai daļai, pēc tam sāk bēgt. Krievijas 856. pašpiedziņas artilērijas pulks, kas pieder 144. gvardes motostrēlnieku divīzijai. Počepa, Krievijas Brjanskas apgabals.
Ukrainai iznīcinot Krievijas munīcijas noliktavu Toropecā, samazinās iespējamība, ka Krievija varētu iebrukt Baltijas valstīs un Polijā.
Objekts atrodas Maskavas militārā apgabala ziemeļrietumu malā. Depo platība ir aptuveni 8 kvadrātkilometri un atrodas aptuveni 100 km attālumā no Baltkrievijas robežas un aptuveni 200 km no Latvijas. 20 un 35 kilometru attālumā ir vēl divas telpas raķešu uzglabāšanai.
Savā ziņā noliktava atgādina bēdīgi slaveno Kobasnas munīcijas noliktavu Moldovas okupētajā Piedņestrā, kas PSRS pakļautībā kalpoja kā galvenā dienvidu padomju armiju uzglabāšanas vieta, kuras mērķis bija atbalstīt padomju iebrukumu Dienvideiropā.
Pastāvīgos Krievijas propagandas draudos iebrukt Baltijas valstīs, Polijā un pat sasniegt Berlīni, Toropeca noliktava līdzās noliktavām Kaļiņingradas un Ļeņingradas apgabalos izceļas kā viena no galvenajām vietām šāda hipotētiska iebrukuma atbalstam.
Destruction of Russia's Toropets ammo depot by Ukraine reduces likelihood of hypothetical Russian invasion of Baltic States and Poland
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 18, 2024
Last night, Ukrainian drones successfully attacked the so-called 107th GRAU Arsenal next to Toropets town in Russia's Tver Oblast 480 km north… https://t.co/1CvuM9W8e2 pic.twitter.com/Hlx4L76caa
"Viņš vēlas izmantot Ukrainu un tās iedzīvotājus, lai nostiprinātu Krievijas slāvu kodolu," teikts "The Wall Street Journal" ziņojumā.
WSJ: Russian President Vladimir Putin's invasion of Ukraine may be partly motivated by demographic concerns.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 18, 2024
"He wants to use Ukraine and its people to consolidate the Slavic core of Russia," the report says.https://t.co/CvSaeFrfGr
Šai vecmāmiņai ir 87 gadi. Ukrainas aizstāvji kundzi nogādāja no krievu okupācijas pie ģimenes.
This grandma is 87 years old. She was taken from the Russian occupation to her family.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) September 18, 2024
It is sad that our elderly have to live through this. They should have had a peaceful old age.
📹: anas.iva/TikTok pic.twitter.com/k92a10znwr
Augstākā Rada nolēma palielināt aizsardzības izdevumus 2024. gadam par 495,3 miljardiem grivnu. Šis lēmums ne tikai palielinās atbalstu militārpersonām, bet arī stiprinās valsts aizsardzības spējas.
To paziņojis aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, ziņo Ukrainas Aizsardzības ministrijas preses dienests.
No palielinātajiem līdzekļiem 274,4 miljardi grivnu tiks novirzīti maksājumiem militārpersonām un viņu ģimenēm. Vēl 76,2 miljardi grivnu tiks tērēti ieročiem un tehnikai, kas palīdzēs modernizēt armiju.
"Ir svarīgi, lai iepirkumos prioritāte būtu Ukrainas ieroču ražotājiem," sacīja ministrs.
Pašpasludinātās Abhāzijas Ārkārtas situāciju ministrijas vadītājs Ļevs Kvitsinja nosaucis Ukrainas karā bojāgājušo abhāzu skaitu.
Pēc viņa teiktā, 47 Abhāzijas pamatiedzīvotāji, kas karoja Krievijas pusē, nav atgriezušies mājās.
The head of the Emergencies Ministry of self-proclaimed Abkhazia Lev Kvitsinia has named the number of Abkhazians who died in the war in Ukraine.
— NEXTA (@nexta_tv) September 18, 2024
According to him, 47 natives of Abkhazia who fought on the side of Russia have not returned home. pic.twitter.com/cNmjUQbEiJ
Rumānijas, Polijas un Latvijas aizsardzības ministri ir parakstījuši kopīgu vēstuli sabiedrotajiem, uzsverot nepieciešamību tūlītēji ieviest NATO pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli, kā arī pastiprināt NATO atturēšanas aktivitātes, novērošanu, izlūkošanu un gaisa patrulēšanu alianses austrumu flangā, informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.
Trešdien Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) Bukarestes devītnieka aizsardzības ministru sanāksmē aicināja sabiedrotos rast tūlītējus un kolektīvus risinājumus NATO gaisa telpas stiprināšanai.
Sanāksmē pēc Latvijas ierosinājuma notika četrpusēja Rumānijas, Polijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvju tikšanās, kurā diskutēja par nesenajiem Krievijas dronu NATO gaisa telpas pārkāpumiem, kā arī nacionāli un kolektīvi veicamajiem soļiem NATO gaisa telpas stiprināšanai. Rumānijas, Polijas un Latvijas aizsardzības ministri parakstīja kopīgu vēstuli sabiedrotajiem.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".