TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija turpinās pieprasīt Ukrainas neitralitāti un citu savu vēlmju izpildi, saka Lavrova vietnieks Gruško

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka telefonsaruna Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par iespējām izbeigt karadarbību Ukrainā viņam paredzēta otrdien.

Tramps par par gaidāmo sarunu svētdienas vakarā (pirmdienas rītā pēc Latvijas laika) pastāstīja žurnālistiem prezidenta lidmašīnā, ar kuru viņš atgriezās Vašingtonā no Floridas, kur pavadīja nedēļas nogali savā rezidencē "Mar-a-Lago".

"Redzēsim, vai mums būs kaut kas, ko paziņot, varbūt līdz otrdienai. Es runāšu ar prezidentu Putinu otrdien," sacīja Tramps.

"Nedēļas nogalē ir paveikts liels darbs. Mēs gribam redzēt, vai mēs varam izbeigt šo karu," piebilda ASV prezidents.

Tramps arī teica, ka sarunās par kara izbeigšanu starp tematiem būs teritorijas un elektrostacijas.

"Mēs runāsim par zemi. Mēs runāsim par spēkstacijām," viņš sacīja.

Tramps to nosauca par "noteiktu aktīvu sadalīšanu".

Jau ziņots, ka ASV amatpersonas svētdien teica, ka Trampam tuvākajā laikā paredzēta telefonsaruna ar Putinu, taču neminēja konkrētu laiku.

 Visos starptautiskā pasažieru pārvadātāja "Lux Express" maršrutos uz Krieviju, tostarp no Rīgas, pērn pasažieru skaits samazinājās par 50%, salīdzinot ar 2023.gadu. "Lux Express" valdes loceklis Ingmars Ross norāda, ka 

pasažieru skaits pērn bija četras reizes mazāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jautāts, kā uzņēmums vērtē Latvijas parlamentā iesniegtos grozījumus, kas paredz aizliegt sabiedriskos pasažieru pārvadājumus uz un no Krievijas, Ross uzsvēra, ka "Lux Express" neorganizē tūrisma braucienus uz Krieviju, kā arī uzņēmuma darbība tiek vadīta, ņemot vērā Igaunijas un Latvijas valdību ceļošanas ieteikumus, kas stingri iesaka neceļot uz Krieviju.

Tomēr "Lux Express" turpina piedāvāt ierobežotu skaitu maršrutu, galvenokārt cilvēkiem ar ģimenes saitēm pāri robežām. ""Lux Express" vairākkārt ir norādījuši, ja iestādes pieņems lēmumu slēgt robežšķērsošanas punktus, "Lux Express" pilnībā ievēros šos lēmumus," piebilda Ross.

Ja pasažieru skaits turpinās samazināties un nebūs izdevīgs, "Lux Express" vēl vairāk plāno samazināt izbraukumu skaitu.

Ross norāda, ka lielākā daļa "Lux Express" pasažieru ir cilvēki ar personiskām vai ģimenes saitēm gan Krievijā, gan Eiropā. Piemēram, 2022.gadā pasažieri "Lux Express" Rīgas-Maskavas un Tallinas-Maskavas maršrutos pārstāvēja bija 134 dažādu valstu pilsoņi, un šis skaits 2023.gadā pieauga līdz 144.

Rīgas autoostas vietnē pieejamā informācija liecina, ka reisus uz Sanktpēterburgu veic kompānijas "Lux Express Estonia", "VISSA" un "Norma A", kas strādā ar zīmolu "Ecolines".

LETA jau ziņoja, ka šogad 27.februārī Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz aizliegumu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt un sniegt tūrisma pakalpojumus Krievijā un Baltkrievijā.

Likumprojekts attieksies uz visiem Latvijā reģistrētajiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Minēto tūrisma pakalpojumu sniegšanas aizliegums Krievijā un Baltkrievijā tiktu īstenots kā daļa no jau noteiktajām starptautiskajām sankcijām pret šīm valstīm un novērstu politiskās un ekonomiskās attiecības, kas varētu veicināt agresiju vai cilvēktiesību pārkāpumus, iepriekš skaidroja "Jaunās vienotības" frakcija.

Vienlaikus Saeimai ir nodots izskatīšanai komisijās opozīcijā esošās Nacionālās apvienības lēmumprojekts, kas paredz uzdot Ministru kabinetam (MK) veikt nepieciešamos pasākumus, lai pilnībā aizliegtu sabiedriskos pasažieru pārvadājumus uz un no Krievijas un Baltkrievijas, tostarp sabiedrisko pasažieru pārvadājumu organizēšanas tranzītam.

Valsts drošības dienesta ziņojumā par 2024.gadu ir norādīts, ka neraugoties uz Valsts drošības dienesta un Ārlietu ministrijas atkārtotiem aicinājumiem uz Krieviju neceļot, 2024.gadā ceļotāju skaits salīdzinājumā ar 2023.gadu ir dubultojies - ik mēnesi uz Krieviju ceļoja vidēji gandrīz 2000 Latvijas iedzīvotāju. Savukārt uz Baltkrieviju ik mēnesi tie bija ap 5000 cilvēku, ko veicināja bezvīzu režīms.

Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē šodien Beļģijas galvaspilsētā Briselē plānots diskutēt par turpmāko militāro atbalstu Ukrainai un spiediena izdarīšanu uz Krieviju, tostarp iecerēts darbs pie bloka 17.sankciju kārtas, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Paredzēts, ka sanāksmes atklāšanā attālināti pievienosies Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Tāpat ES Ārlietu padomes darbakārtībā ir sarunas par Eiropas drošības stiprināšanu.

Paredzētas arī diskusijas par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveides progresu, Starptautiskās prasību komisijas Ukrainai izveidošanu un ES atbalstu Ukrainas pilsoniskajai sabiedrībai.

Tāpat plānota diskusija par ES un ASV attiecībām. Ministri pārrunās arī situāciju attīstību Tuvajos Austrumos saistībā ar Arābu Valsts līgas samitā Kairā 4.martā publiskoto arābu plānu Gazas rekonstrukcijai un miera procesa atjaunošanai.

Pēc ES Ārlietu padomes notiks 9.Sīrijas donoru konference ar mērķi mobilizēt Sīrijas atjaunošanai nepieciešamos līdzekļus, kā arī atbalstīt Sīrijas kaimiņvalstis.

Padomes darba kārtībā arī jautājums par situāciju Irānā - ES pilsoņu apcietināšanu Irānā, Irānas kodolprogramma, kā arī Irānas un Krievijas sadarbība.

Latviju gaidāmajā ES Ārlietu padomes sanāksmē pārstāvēs ĀM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV).

ES Ārlietu padomē izskata jautājumus, kas saistīti ar ārējo darbību, tostarp kopējo ārējo un drošības politiku, Eiropas drošības un aizsardzības politiku, ārējo tirdzniecību un attīstības sadarbību. Padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt ES ārējās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti.

Bez stingrām drošības garantijām karš Ukrainā nebeigsies, intervijā aģentūrai LETA atzina bijušais Ministru prezidents un ārlietu ministrs, pašreizējais vecākais padomnieks ģeopolitikas jautājumos starptautiskajā stratēģiskās komunikācijas aģentūrā "Kreab" Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzskata, ka Krievija miera līgumu ar Ukrainu ievēros tikai tad, ja skaidri apzināsies, ka tā pārkāpšanai būs nopietnas militāras sekas. Vienlaikus ir ļoti grūti panākt vienošanos ar agresoru, kuram ir virsroka, jo tam ir maza interese iet uz kompromisiem, uzskata kādreizējais politiķis.

"Pašlaik absolūti nav skaidrs, vai tiešām Amerika nepiedalītos Ukrainas drošības garantijās. [ASV prezidents Donalds] Tramps noteikti vērtēs, kas ir viņa interesēs. Amerika jau cieta no tā, ka iepriekšējā prezidenta Džo Baidena laikā tā izveda savus spēkus no Afganistānas, kur tūdaļ talibi pārņēma varu. Turklāt talibi Afganistānā neapdraud Eiropu, bet krievi Ukrainā Eiropu apdraud. Ja amerikāņi pametīs Ukrainu, tas ļoti slikti atsauksies gan uz Trampu, gan Ameriku kopumā," norādīja Kariņš.

Viņš uzsvēra, ka pašlaik pats svarīgākais jautājums ir, vai pretī Krievijai būs pietiekami nopietns militārs spēks. Eiropas valstis piedāvā savus karavīrus, lai tie atrastos Ukrainā un stiprinātu tās militārās spējas. Tādēļ ir svarīgi, lai Tramps tam piekrīt un sniedz savu militāro atbalstu, varbūt ne Ukrainai, bet Lielbritānijai un Francijai. Abu šo valstu bruņotie spēki ir atkarīgi no amerikāņu atbalsta loģistikā, informācijā, iespējams, arī komandvadībā. Ja amerikāņi piekristu atbalstīt britus un francūžus, tā būtu situācija, kas Latvijas un visas Eiropas drošībai būtu ļoti labvēlīga, uzskata Kariņš.

Jautāts, vai Ukrainai nāksies samierināties ar teritoriju zaudēšanu, jo Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir paudis, ka četras okupētās Ukrainas teritorijas viņš nekad neatdos, Kariņš uzsvēra, ka pagaidām nav zināms, vai mēs šā gada laikā pat tiksim līdz miera sarunām, kurās runāt par šīm teritorijām.

"Es nevaru iedomāties situāciju, ka Ukrainas valdība de iure atzītu teritoriju zaudēšanu. De facto kara apstākļos tās, protams, ir okupētas teritorijas. Ukraina cīnās, lai tās atgūtu un nezaudētu vēl vairāk teritorijas. Mēs visi ceram, ka karš varētu beigties, bet pašlaik nav indikāciju, ka tas varētu notikt tik ātri, kā par to daudz kur tiek runāts," atzina Kariņš.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 895 450 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1210 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 10 344 tankus, 21 489 bruņutransportierus, 24 598 lielgabalus un mīnmetējus, 1318 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1104 zenītartilērijas iekārtas, 370 lidmašīnas, 331 helikopteru, 29 467 bezpilota lidaparātus, 3121 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 40 785 automobiļus un autocisternas, kā arī 3778 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē šodien Beļģijas galvaspilsētā Briselē plānots diskutēt par turpmāko militāro atbalstu Ukrainai un spiediena izdarīšanu uz Krieviju, tostarp iecerēts darbs pie bloka 17.sankciju kārtas.

Paredzēts, ka sanāksmes atklāšanā attālināti pievienosies Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Tāpat ES Ārlietu padomes darbakārtībā ir sarunas par Eiropas drošības stiprināšanu.

Paredzētas arī diskusijas par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveides progresu, Starptautiskās prasību komisijas Ukrainai izveidošanu un ES atbalstu Ukrainas pilsoniskajai sabiedrībai.

Tāpat plānota diskusija par ES un ASV attiecībām. Ministri pārrunās arī situāciju attīstību Tuvajos Austrumos saistībā ar Arābu Valsts līgas samitā Kairā 4.martā publiskoto arābu plānu Gazas rekonstrukcijai un miera procesa atjaunošanai.

Pēc ES Ārlietu padomes notiks 9.Sīrijas donoru konference ar mērķi mobilizēt Sīrijas atjaunošanai nepieciešamos līdzekļus, kā arī atbalstīt Sīrijas kaimiņvalstis.

Padomes darba kārtībā arī jautājums par situāciju Irānā - ES pilsoņu apcietināšanu Irānā, Irānas kodolprogramma, kā arī Irānas un Krievijas sadarbība.

Latviju gaidāmajā ES Ārlietu padomes sanāksmē pārstāvēs ĀM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV).

ES Ārlietu padomē izskata jautājumus, kas saistīti ar ārējo darbību, tostarp kopējo ārējo un drošības politiku, Eiropas drošības un aizsardzības politiku, ārējo tirdzniecību un attīstības sadarbību. Padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt ES ārējās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti.