TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV atsakās saukt Krieviju par "agresori" G7 paziņojumā par tās invāzijas trešo gadskārtu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Itālijas valdības mājaslapām, iestāžu un uzņēmumu tīmekļa vietnēm jau trešo dienu pēc kārtas uzbrūk prokrievisks hakeru grupējums, atriebjoties par Itālijas prezidenta Serdžo Matarellas runu, kurā viņš salīdzināja Krievijas iebrukumu Ukrainā ar nacistu "iekarošanas kariem".
Kiberuzbrukumus veic prokrieviskais hakeru grupējums "NoName057(16)". Trešdien intensīvākos kiberuzbrukumus piedzīvoja finanšu institūcijas, ieroču ražotāji un sabiedriskā transporta uzņēmumi.
Iepriekš hakeri uzbruka aptuveni 20 citām tīmekļa vietnēm, tai skaitā Itālijas finanšu policijas, žandarmērijas un vairāku ministriju mājaslapām.
ASV iebilst pret to, lai NATO 5. pants attiektos uz Eiropas karavīriem, kurus pēc kara beigām varētu nosūtīt uz Ukrainu, norāda Čehijas Ārlietu ministrijas drošības un daudzpusējās politikas nodaļas vecāko direktori Veroniku Stromšikovu, kuru citē iROZHLAS.
Stromšikova atklāja, ka ASV prezidenta īpašais sūtnis Ukrainā, Kīts Kellogs, jau ir apceļojis Eiropu, lai noskaidrotu, ko Eiropas partneri ir gatavi piedāvāt pamiera nodrošināšanai Ukrainā. Šobrīd Čehija, sadarbojoties ar citām valstīm, gatavo atbildi uz šo jautājumu.
Viņa piebilda, ka jautājums par karaspēka nosūtīšanu ir saistīts ar to, kādu lomu Eiropas karavīri spēlēs Ukrainā. Stromšikova uzskata, ka šis jautājums ir jārisina sadarbībā ar ASV.
"Galvenais jautājums ir, kādu lomu Eiropas spēkiem vajadzētu spēlēt tur. Un tas ir jautājums, ar kuru mums jāvēršas pie amerikāņiem, kuri uzdod jautājumu "sūtīt vai nesūtīt"? Un mums ir jānoskaidro: "Vai jūs būsiet gatavi vienoties ar mums par šo spēku mandātu?"," piebilda Stromšikova.
Tajā pašā laikā Stromšikova paskaidroja, ka šobrīd ASV tikai norāda, ka tās ir pret to, lai NATO 5. pants attiektos uz Eiropas spēkiem Ukrainā.
Šorīt, 20. februārī, Berdjanskā uzsprāga automašīna, kurā atradās pilsētas okupācijas administrācijas "vietnieks". Viņš tika likvidēts, vēsta Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR).
Saskaņā ar izlūkošanas datiem, automašīna "Renault Duster" uzsprāga pulksten 06:05 pie 96. nama Austrumu prospektā, okupētajā Berdjanskā. Mašīna nodega līdz pamatiem, un notikuma vietā ieradās Krievijas dienesti.
"Mašīnā atradās kara noziedznieks Jevgēņijs Jurjevičs Bogdanovs – Krievijas pilsonis, kurš formāli ieņēma tā sauktā Berdjanskas okupācijas administrācijas vadītāja vietnieka amatu," teikts HUR paziņojumā.
Viņa pienākumos ietilpa, tostarp, finanšu kontrole okupācijas administrācijā un fortifikācijas būvju organizēšana okupētajos Zaporižjas apgabala rajonos.
ASV prezidents Donalds Tramps sarunā ar BBC apgalvoja, ka Krievijai ir pārsvars viņa sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā, apgalvojot, ka Maskavai "ir kārtis", jo tā ir "ieņēmusi daudz teritorijas.
Tramps ir uzstājis uz sarunām starp Kijivu un Maskavu, lai izbeigtu Krievijas un Ukrainas karu. Tomēr ir radušās bažas, ka tas varētu piespiest Ukrainu atdot teritoriju, vienlaikus ļaujot ASV meklēt piekļuvi Ukrainas vērtīgajiem derīgajiem izrakteņiem kā kompensāciju par palīdzību.
Trump claims Russia "has the cards" in Ukraine peace talks
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 20, 2025
The US President's explanation for his claim is because it has "taken a lot of territory."https://t.co/uypTMpo08K
🇺🇦✈️ An F-16 fighter jet of the Ukrainian Armed Forces soaring through the Ukrainian sky. #Ukraine #F16 pic.twitter.com/MERD8b9c3z
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 20, 2025
78. gaisa desanta uzbrukuma pulks atvairīja Krievijas uzbrukumu Sumu pierobežas reģionā. Divi Krievijas BMD-2 tika iznīcināti. Atlikusī kājnieku kajas mašīnas apkalpe aizbēga pēc tam, kad pamanīja, ka viņu ceļš uz Sumi ir bloķēts.
The 78th Airborne Assault Regiment repelled a Russian attack in the Sumy border region. Two Russian BMD-2's were destroyed. The crew of the remaining IFVs fled after they noticed their way into Sumy was blocked. pic.twitter.com/OuKB4qW79O
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 20, 2025
ASV iebilst pret Krievijas nosaukšanu par agresoru G7 paziņojumā Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā trešajā gadadienā, draudot izjaukt tradicionālo vienotību, norāda piecas ar šo lietu zināmas Rietumu amatpersonas.
The US is opposing calling Russia the aggressor in a G7 statement on the third anniversary of Moscow’s full-scale invasion of Ukraine, threatening to derail a traditional show of unity, according to five western officials familiar with the matter. https://t.co/C4RyLsw1zs
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 20, 2025
Krievu okupanti ir atklājuši pilnvērtīgu dzelzceļa satiksmi starp Rostovu un Mariupoli, lai paātrinātu militāro loģistiku, vēsta Mariupoles pilsētas padomes "Telegram" kanāls.
Saskaņā ar Mariupoles pilsētas padomes informāciju, jaunais dzelzceļa maršruts savieno Rostovu pie Donas, Mariupoli, Volnovahu un Donecku.
"Krievu okupanti izveidoja dzelzceļa līniju, lai saīsinātu militārās tehnikas piegādes ceļu uz fronti no Rostovas pie Donas uz Mariupoli un Volnovahu," norāda pilsētas padome, atsaucoties uz Okupācijas izpētes centru.
Tiek ziņots, ka nākotnē okupanti plāno paplašināt dzelzceļa līniju līdz pat Krimai.
Mariupoles pilsētas padome piebilst, ka Krievijas iebrucēji turpina attīstīt militāro loģistiku ap Mariupoli.
"Jaunā dzelzceļa līnija "dziļā aizmugurē" ir paredzēta, lai samazinātu Krievijas armijas atkarību no Krimas tilta. Partizāni jau vairākkārt ir veikuši diversijas, taču okupanti turpina būvniecību," teikts paziņojumā.
Krievu iebrucēju pulkus, pat elites jūras kājniekus, turpina papildināt karavīri uz kruķiem, kurus Krievijas pavēlniecība nosūta uz Ukrainas "gaļasmašīnu" tieši no slimnīcām.
Tāda ir "otrā armija pasaulē".
Russian regiments, even elite marines, continue to be replenished by Russians on crutches, whom the Russian command sends to Ukraine for slaughter straight from hospitals.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) February 20, 2025
This is the "second army in the world". pic.twitter.com/5dCcQhvxNq
Eiropas pārbruņošana ir ieguldījums, jo atturēšana ir lētāka nekā karš, savā izdevumā raksta bijušais Eiropas Komisijas ierēdnis Filips Legreins.
Rearming Europe is an investment — because deterrence is cheaper than war, writes former European Commission official Philippe Legrain in his op-ed.https://t.co/UGarDFQOUT
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) February 20, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".