TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija ar dronu saposta daudzdzīvokļu māju Sumos un nogalina trīs sirmgalvju pārus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ja nenotiks negaidītas pārmaiņas, karadarbība var pakāpeniski izzust līdz 2025. gada beigām vai 2026. gada sākumam, jo Krievijā trūkst tanku, bruņumašīnu un artilērijas, raksta "The Insider".
⚡️ Russia's Soviet-era military stockpile running low, media reports.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) January 30, 2025
Unless an unexpected shift occurs, hostilities could gradually fade by late 2025 or early 2026 due to Russia's shortage of tanks, armored vehicles, and artillery, The Insider wrote.https://t.co/SN5XDtjzr9
Tiesa iesaldējusi lielu rūpnieciskās produkcijas un izejvielu sūtījumu, kas tiek uzglabāts Mikolajivas alumīnija oksīda rūpnīcas noliktavās.
⚡️Ukrainian court freezes Russian oligarch Deripaska's assets worth nearly $50 million.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) January 30, 2025
The court immobilized a large consignment of industrial products and raw materials stored in the warehouses of the Mykolaiv Alumina Plant.https://t.co/xMyCozHQJ9
Krievijas miljardierim un politiķim Suleimanam Kerimovam ar trasta starpniecību piederēja vismaz 1% "SpaceX" akciju pat pēc tam, kad ASV 2018. gadā viņam noteica sankcijas par palīdzību prezidenta Vladimira Putina politikai, 30. janvārī ziņoja "Bloomberg", atsaucoties uz neizpaužamiem avotiem.
Russian billionaire and politician Suleyman Kerimov held at least a 1% stake in SpaceX through a trust, even after the U.S. sanctioned him in 2018 for aiding President Vladimir Putin's policies, Bloomberg reported on Jan. 30, citing undisclosed sources.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) January 30, 2025
Viņi veica DDoS uzbrukumu dažu Krievijas lielāko enerģētikas uzņēmumu — "Gazprom" un "Gazprom Neft" — digitālajai infrastruktūrai. Uzbrukums bija īpaši vērsts uz to uzņēmumu tiešsaistes pakalpojumiem, kas atbalsta Krievijas armijas operācijas.
Kopš 28.janvāra šo uzņēmumu klienti nevar piekļūt saviem personīgajiem kontiem, izmantot tiešsaistes pakalpojumus, norēķināties par degvielu ar degvielas kartēm, kā arī izpirkt un uzkrāt bonusus.
Reaģējot uz klientu sūdzībām, "Gazprom" atsaucās uz "īslaicīgu tehnisku kļūmi", bet neatklāja cēloni.
Defense Intelligence of Ukraine cyber specialists have attacked Gazprom’s infrastructure, Ukrainian media Babel reports.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 30, 2025
They carried out a DDoS attack on the digital infrastructure of some of Russia’s largest energy companies—Gazprom and Gazprom Neft. The attack specifically… pic.twitter.com/OHsNpM7Ec6
Krievijas oligarhi izmanto nepilnību Nīderlandes tiesību aktos, kas ļauj viņu čaulas uzņēmumus klasificēt kā "mikrouzņēmumus", neskatoties uz to, ka to vērtība ir simtiem miljonu. Šis apzīmējums atbrīvo tos no finanšu pārredzamības prasībām, tostarp no nepieciešamības pēc revidētiem finanšu pārskatiem.
Piemēram, sankcijām pakļautajam Krievijas tērauda magnātam Aleksejam Mordašovam Amsterdamā pieder uzņēmums "SMTT Holding BV", kura vērtība ir 65 miljoni eiro, taču tas ir kvalificējams kā mikrouzņēmums minimālā personāla un tehnisko grāmatvedības noteikumu dēļ. Līdzīgu labumu gūst arī citi ar oligarhiem saistīti uzņēmumi, piemēram, tie, kas saistīti ar VTB banku un naftas magnātu Mihailu Gucerjevu.
Nepilnība pastāv, jo Nīderlande izvēlējās nepieņemt ES noteikumu, kas uzņēmuma lieluma aprēķinos ieskaitītu ienākumus no dividendēm un procentiem. Līdz ar to šie ar Krieviju saistītie uzņēmumi izvairās no pārbaudes, un to finanšu plūsmas lielākoties paliek nepārredzamas.
Loophole in Dutch law allows sanctioned Russian oligarchs to hide in plain sight in the EU - NOS
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 30, 2025
Russian oligarchs exploit a loophole in Dutch law that allows their shell companies to be classified as "microbusinesses," despite being worth hundreds of millions. This designation… pic.twitter.com/sQgoaeXd51
Polijas premjerministra vietnieks Kšištofs Gavkovskis paziņoja, ka Krievija vervē Polijas pilsoņus, kas vēlas ietekmēt vēlēšanu kampaņu no valsts iekšienes. Tiek apgalvots, ka savervētajiem tiek piedāvāti 3000–4000 eiro, lai izplatītu dezinformāciju.
Saskaņā ar Gavkovska teikto, vervēšanas pasākumi ir veikti, izmantojot "tumšo tīmekli" ("Dark web"). Viņš norādīja, ka Polija šādus mēģinājumus uzrauga jau kopš gada sākuma.
Šī mēneša sākumā Polijas varas iestādes apgalvoja, ka ir atklājušas Krievijas tīklu, kura uzdevums ir ietekmēt gaidāmās vēlēšanas, izmantojot dezinformāciju un sējot nestabilitāti.
Varšava apgalvo, ka tās galvenā loma kā piegādes centram Ukrainas aizsardzībai pret Krievijas iebrukumu ir padarījusi Poliju par mērķi Krievijas un Baltkrievijas spiegošanai, kā arī sabotāžas centieniem.
Russian intelligence services paying thousands of euros for disinformation campaigns ahead of the presidential elections in Poland
— NEXTA (@nexta_tv) January 30, 2025
Poland’s Deputy Prime Minister Krzysztof Gawkowski stated that Russia is recruiting Polish citizens willing to influence the election campaign from… pic.twitter.com/w3QPmIGyAz
Putins norāda, ka turpmākos miera līgumus ar Ukrainu neņems vērā, apgalvojot, ka Zelenska dekrēts, kas aizliedz sarunas ar Krieviju, padara viņu "neleģitīmu".
Tas notiek laikā, kad Putins pieprasa parlamentam ignorēt dekrētu, kas ir pretrunā ar Ukrainas konstitūciju, vēsta ASV Kara pētījumu institūts (ISW).
ISW: Putin signals he'll disregard future peace deals with Ukraine, claiming Zelenskyy's decree banning Russia talks makes him "illegitimate."
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 30, 2025
This comes as Putin demands parliament override the decree - a move that contradicts Ukraine's constitution.https://t.co/zDMS30nWvy
Karavīri no 3. speciālo operāciju pulka uzsāka uzbrukumu okupētai pozīcijai, izmantojot "Humvee", lai virzītos uz priekšu.
Soldiers from the 3rd Special Operations Regiment launched an assault on an occupied position, using a Humvee to advance. pic.twitter.com/eB3whH4Nj9
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 30, 2025
Ukrainas Ārlietu ministrija atbildējusi uz galēji labējā prokrieviskā rumāņu politiķa Džordžesku apgalvojumiem, nosaucot tos par galēju necieņu pret Ukrainu.
"Viņa paziņojumi, kas apšauba Ukrainas teritoriālo integritāti, sasaucas ar Krievijas propagandu un tiek uzskatīti par nepieņemamiem," viņi piebilst.
The Ukrainian Ministry of Foreign Affairs responded to far-right pro-Russian Romanian politician Georgescu’s claims, calling them an extreme disrespect for Ukraine.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 30, 2025
"His statements questioning Ukraine’s territorial integrity echo Russian propaganda and are deemed unacceptable,"… https://t.co/j1PtxTmHIl
Svarīgi, lai Ķīna pārtrauc sniegt atbalstu un "iespējot agresorvalsti" Krieviju tās karā pret Ukrainu, ceturtdien ikgadējās ārpolitikas debatēs uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže.
Pēc politiķes vārdiem, Latvija ar Ķīnu turpina uzturēt konstruktīvas attiecības, saglabājot atvērtību abpusēji izdevīgas sadarbības attīstīšanai. Braže apliecināja, ka dialogā ar Ķīnu Latvija nevairīsies uzrunāt jautājumus, kuros nostājas būtiski atšķiras.
Pēc viņas paustā, Latvija kopā ar sabiedrotajiem un līdzīgi domājošām valstīm uzskata, ka Ķīnai kā kodolvalstij ir jāuzņemas atbildība, jānodrošina caurskatāmība un pilnvērtīgi jāiesaistās bruņojuma kontroles mehānismos.
Braže akcentēja, ka pasaulē viss ir arvien ciešāk saistīts, tāpēc pērn ir daudz paveiktu, lai stiprinātu Latvijas attiecības ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, īpaši NATO partnervalstīm - Austrāliju, Japānu, Jaunzēlandi un Koreju, kā arī ar Indiju. Viņa klāsta, ka valstis vieno demokrātiskas vērtības, ekonomiskas intereses, un pieaugoša abpusēja interese par drošības izaicinājumiem eiroatlantiskās drošības telpā un Indijas un Klusā okeāna reģionā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".