TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: kaujas laukā pazudis brīvprātīgais no Igaunijas

Šopēcpusdien Krievijas armija veica raķešu triecienu Korovinas kopienas teritorijai Sumu reģionā, vēsta Romenskas apgabala militārās administrācijas vadītāja Valentīna Nazarenko.

Viņa norāda, ka tiek skaidrotas trieciena sekas, tā likvidēšanai ir izvietoti visi spēki un resursi.

"Neignorējiet drošības noteikumus, palieciet patvertnēs," viņa rakstīja.

Krievijas un Baltkrievijas izlūkdienesti plānoja vardarbīgus uzbrukumus baltkrievu kopienas pārstāvjiem Lietuvā, trešdien paziņoja Lietuvas Valsts drošības departaments (VDD).

Kā norādīja dienests, tādas ārvalstu operācijas kļuvušas arvien bīstamākas un ir apstiprināta informācija par mēģinājumiem īstenot vardarbīgus uzbrukumus Lietuvā dzīvojošiem baltkrieviem.

"Operācijas organizatori cenšas simulēt divu pretējo spēku - "litvinisma" ideoloģiju propagandējošu baltkrievu un pret tiem cīnošos Lietuvas grupējumu - darbību," teikts VDD paziņojumā. Litvinisti uzstāj, ka īstie Lietuvas dižkunigaitijas veidotāji ir baltkrievi, un mūsdienu Lietuva ir vēstures falsifikācijas rezultāts.

Krievijas armija turpina uzbrukumus Doneckas apgabala virzienā, mēģinot izlauzties līdz administratīvajai robežai ar Dnipropetrovsku, vēsta operatīvi stratēģiskā spēku grupa "Hortitsa".

Krievijas armija līdz 9. maijam cenšas sasniegt Doneckas un Dniepropetrovskas apgabalu administratīvo robežu.

Pokrovskas virzienā ienaidnieks pastiprināja uzbrukumus Eļizavetovkas, Miroļubivkas, Kotļinojes, Udačnijas, Troickojes, Aleksejevkas, Lisovkas, Novosergijevkas, Novoaleksandrivkas un Andrijivkas apgabalos.

Visi ienaidnieka uzbrukumi tika atvairīti, Ukrainas bruņoto spēku pozīcijas joprojām tiek kontrolētas.

Saskaņā ar "Hortitsa" speciālo operāciju pavēlniecību, Krievijas Federācija nepārtrauc savus mēģinājumus izlauzties, neskatoties uz zaudējumiem.

No Ukrainas un Krievijas tiek sagaidīts, ka tās atteiksies no zināmām teritoriālām pretenzijām, vizītes gaitā Indijā žurnālistiem sacīja ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss.

"Patlabanējās līnijas, kaut kur tuvu tām, ir tas, kur jūs tās galu galā, manuprāt, novilksiet," sacīja viceprezidents, izsakoties par frontes līniju karā Ukrainā un robežlīnijas iesaldēšanu pašreizējā situācijā.

Venss žurnālistiem sacīja, ka gan Ukrainai, gan Krievijai būtu jāatsakās no dažām teritorijām, uz kurām tās pretendē.

"Būs jāveic zināma apmaiņa ar teritorijām," sacīja Venss, norādot, ka jaunā robeža varētu arī neiet precīzi pa patlabanējo frontes līniju.

ASV valsts sekretāra Marko Rubio pēdējā brīža atteikšanās norādījusi uz iespējamu atkāpšanos no Trampa solītā miera līguma starp Maskavu un Kijivu.

Pēdējā brīža notikumi Londonā parādījuši, ka starp dalībvalstīm nav vienotības, un ASV atteikšanās no dalības šajās sarunās ir radījusi bažas par nākotnes izredzēm.

Trampa administrācija iepriekš bija izstrādājusi miera plānu, kas ietvēra Krimas un citu okupēto teritoriju atzīšanu par Krievijas sastāvdaļu apmaiņā pret konflikta iesaldēšanu pie pašreizējām frontes līnijām. Tomēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir stingri noraidījis jebkādu vienošanos, kas ietver Ukrainas teritoriju atdošanu, uzsverot Ukrainas suverenitātes nozīmi jebkurās miera sarunās.

Marko Rubio atteikšanās no Londonas sarunām radījusi bažas par miera procesa nākotni. Kamēr Eiropas līderi, piemēram, Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lemmijs, ir izteikuši apņēmību turpināt sarunas, augsta līmeņa ASV pārstāvju trūkums varētu kavēt centienus panākt risinājumu.

Kā situācija attīstīsies, vēl jāredz, vai tiks meklētas citas diplomātiskas iespējas, lai panāktu ilgstošu mieru starp Krieviju un Ukrainu.

Brisele uzstāj uz spiediena saglabāšanu, līdz tiks panākts pilnīgs miera līgums. Tomēr ar lielām plaisām starp partijām diplomāti apgalvo, ka Trampa prognozes par "vienošanos šonedēļ" ir tālu no realitātes.

ASV viceprezidents Dž.D. Venss 23. aprīlī sacīja, ka ASV ir iesniegušas "ļoti skaidru priekšlikumu" Krievijai un Ukrainai par miera vienošanos, atkārtojot brīdinājumus, ka Vašingtona varētu pārtraukt savus miera centienus, ja karojošās puses no tā atteiksies.

ASV viceprezidents arī sacīja, ka abām pusēm būs jāatsakās no daļas to kontrolētās teritorijas. Venss norādīja, ka iespējamās robežas var precīzi neatbilst pašreizējai frontes līnijai, taču uzsvēra, ka pašlaik ir nepieciešams nolikt ieročus un "iesaldēt" karu.

Ieradies Londonā kopā ar aizsardzības ministru Rustemu Umerovu un ārlietu ministru Andriju Sibihu, saka Ukrinas prezidenta ofisa vadītājs Andrijs Jermaks.

"Kā vienojāmies Parīzē, mēs tiksimies ar ASV un Eiropas kolēģiem. Ukraina joprojām ir pilnībā apņēmusies ievērot mieru, neskatoties uz visu. Šodienas uzmanības centrā: pilnīga un beznosacījumu pamiera nodrošināšana kā pirmais solis ceļā uz taisnīgu un ilgstošu mieru."

Naktī Krievija uz Ukrainu palaidusi 134 "Shahed" bezpilota lidaparātus, no kuriem 67 tika notriekti. Vēl 47 tika pazuduši lokāli bez negatīvām sekām.

Būtiski postījumi ir Odesā un Poltavā.