TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: kamēr Tramps klusē, ASV vēstniecība novēloti nosoda Krievijas uzbrukumu Kijivai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Rudenī paredzētās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās stratēģiskās militārās mācības "Zapad-2025" patlaban vairāk vērtējamas kā informatīva ietekmes operācija, šādu vērtējumu pauda Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.
Paužot personīgo viedokli, Pudāns sacīja, ka šīs mācības vairāk būs prātus ietekmējoša operācija. Patlaban NBS komandieris neticot, ka Krievijai būs pietiekami lielas fiziskās spējas šo mācību organizēšanā un iespējas piesaistīt karaspēku no frontes Ukrainā.
Krieviete, ēdot cepumus un dzerot tēju, aicina iznīcināt Ukrainas civiliedzīvotājus. Viņa atkārto visus propagandas saukļus un saka, ka viņai nerūp, cik cilvēku mirst.
Tāda ir īstās Krievijas seja.
A Russian woman calls to destroy Ukrainian civilians. She repeats all the propaganda slogans and says she doesn't care how many people die.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) June 18, 2025
The face of true Russia. pic.twitter.com/B5NXd8Othd
ASV militārās lidmašīnas ieradušās gaisa spēku bāzē Pafā, Kipras dienvidrietumos, apstiprinājusi Kipras valdība.
ASV lidmašīnas, kas ieradušās, nav kaujas iznīcinātāji, bet transporta lidmašīnas, kas tiek izmantotas militārā personāla un, nepieciešamības gadījumā, civiliedzīvotāju pārvadāšanai, paziņoja Kipras aizsardzības ministrs Vasilis Palms.
Kipras mediji ziņoja, ka ieradušās ar lidmašīnas, kas var uzpildīt degvielu iznīcinātājiem gaisā.
Cik ASV lidmašīnas atrodas Kiprā, netiek atklāts.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite paziņojis, ka visas alianses dalībvalstis līdz 2025.gada beigām sasniegs mērķi atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tas izdosies pēc tam, kad šo līmeni sasniegs Kanāda un Portugāle, kuru izdevumi iepriekš atpalika no mērķa, tiekoties ar Kanādas premjerministru Marku Kārniju G7 samitā Kananaskisā, Kanādā, paziņoja Rite.
"Tā ir lieliska ziņa," uzsvēra ģenerālsekretārs.
Neraugoties uz Saeimas lēmumu atbalstīt Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, šis process prasīs ilgāku laiku, līdz ar to patlaban Aizsardzības ministrija (AM) nevar sākt konkrētus darbus par nevadāmo kājnieku mīnu iegādi vai ražošanu, trešdien žurnālistiem atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Latvija ir vienojusies ar Igauniju un Lietuvu par kopīgu izstāšanās procesu no konvencijas. Ministrs skaidroja, ka šobrīd kaimiņvalstīs "jāuzliek pēdējie akcenti", un tad varēs iesniegt izstāšanās pieprasījumu.
Viņš skaidroja, ka līdz ar to šobrīd nevar sākt mīnu ražošanu vai iegādi, un to varēs darīt pēc formālas izstāšanās.
Mums pēc iespējas ātrāk jānosūta Ukrainai nepieciešamie ieroči. Tā ir brīvība pret totalitārismu; miermīlīgs kaimiņš pret iebrucēju. Divas trešdaļas amerikāņu to redz tāpat. Es balsošu par stingrām sankcijām pret Krieviju un atbalstīšu modernu ieroču nosūtīšanu uz Krieviju. Putina nodevība ir nepieņemama, paziņoja ASV Kongresa Pārstāvju palātas loceklis republikānis Dons Beikons.
We must send necessary weapons to Ukraine ASAP. This is freedom vs totalitarianism; a peaceful neighbor vs invader. Two-thirds of Americans see it the same. I’ll vote for strict sanctions on Russia & support sending advanced weapons to Russia. Putin’s treachery is unacceptable. https://t.co/9jgUddYo6m
— Rep. Don Bacon 🇺🇸✈️🏍️⭐️🎖️ (@RepDonBacon) June 18, 2025
Krievijas Federācijas absurdās prasības iznīcināt visus Ukrainai piegādātos ieročus liecina par pilnīgu Amerikas Savienoto Valstu diplomātisko centienu ignorēšanu, liecina Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvja Georgija Tihija paziņojums sociālajā tīklā "X".
"Krievijas amatpersonas gandrīz katru dienu izvirza jaunas absurdas prasības. Pilnīgi neadekvāti. Maskava demonstrē pilnīgu ignoranci pret Amerikas Savienoto Valstu centieniem izbeigt karu," viņš rakstīja.
Russian officials make new absurd demands almost every day. Total inadequacy. Moscow shows complete disregard for the United States’ efforts to end the war. pic.twitter.com/ZstcLfGWRZ
— Heorhii Tykhyi (@SpoxUkraineMFA) June 18, 2025
Iepriekš Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško intervijā Krievijas medijiem paziņoja, ka jebkura pamiera līguma ietvaros Maskava pieprasīs visu Rietumvalstu Ukrainai piegādāto ieroču demontāžu un iznīcināšanu.
"Visi šie pārpalikumi ir jāiznīcina. Visi starptautiskie algoritmi ir zināmi. Tie ir jāsamazina, jāutilizē un jāgarantē," sacīja Gruško.
Krievijas puse vienkārši neizmaksā Igaunijai naudu, kas paredzēta Igaunijā esošo Krievijas pensionāru pensiju izmaksai, platformā "TikTok" paziņoja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Jana Toma, norādot, ka Krievija Igaunijai nav ieskaitījusi 1,4 miljonus eiro pensiju izmaksai iepriekšējos divos ceturkšņos.
Toma, kas gadiem ilgi paudusi prokrieviskus uzskatus, norādīja, ka Krievijas pensiju nesaņemšana Igaunijā nekādi nav saistīta ar starptautiskajām sankcijām, jo tām ir iespējami izņēmumi humānu apsvērumu dēļ. Kā piemēru viņa minēja to, ka aprīlī no Krievijas "Gazprombank" Igaunija saņēma 7000 eiro Otrā pasaules kara veterānu ģimeņu atbalsta izmaksai.
"Pēc visa spriežot, izskatās, ka Krievija vienkārši nepārskaita naudu," teica EP deputāte, norādot, ka Igaunijas puses lūgumi Krievijai skaidrot situāciju palikuši bez atbildes.
Globālā pasaules kārtība, kādu mēs to pazīstam, ir zudusi. Jaunā globālā kārtība tiks izveidota kādā brīdī vēlāk – un tā būs atkarīga no tām valstīm, kuras būs pietiekami spēcīgas, lai to izveidotu.
Pretgaisa aizsardzība būs viens no galvenajiem elementiem. Ukrainai ir liela pieredze mūsdienu karadarbībā, un tā ir vērtīgs ieguvums Eiropas aizsardzības sistēmai.
Bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins uzsver, cik svarīgs ir pretgaisa aizsardzības vairogs.
The global world order as we know it is gone. The new global order will be established at some point later - and will depend on those countries that will be strong enough to establish it.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) June 18, 2025
Air defense will be one of the key elements. Ukraine has a lot of experience im modern… pic.twitter.com/8wjSF90kTQ
Pēc tam 2022. gadā darījums tika grozīts — Irāna apmaiņā pret 24 Krievijas iznīcinātājiem piešķīra Krievijai 1700 "Shahed" dronus, taču Krievija šīs lidmašīnas Irānai tā arī nav piegādājusi.
Russia has been promising to deliver 50 Su-35 fighter jets to Iran since 2021.
— Igor Sushko (@igorsushko) June 17, 2025
Then the deal was modified in 2022 - Iran gave Russia 1,700 Shahed drones in exchange for 24 Russian fighter aircraft, but Russia never delivered the planes to Iran! 😂 https://t.co/A6QhjX9XSE
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".