Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: dronu triecienā cietusi Afipskas naftas pārstrādes rūpnīca

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

0

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: dronu tr...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 15:27
Somijā izmeklē lidrobotu parādīšanos pie bruņošanās uzņēmuma

Somijas policija izmeklē nezināmu lidrobotu riņķošanu pie vienas no bruņošanās uzņēmuma "Nammo" rūpnīcām, otrdien vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija YLE.

Centrālais izmeklēšanas birojs (KPR) pārbauda ziņas, ka pagājušajā nedēļā pie sprāgstvielu rūpnīcas, kas atrodas netālu no Laukā Somijas dienvidos, redzēti lidroboti.

KPR komisārs Jusi Luoto atzina, ka lidroboti novēroti vairākkārt. Taču sīkākus paskaidrojumus viņš atteicās sniegt, jo izmeklēšana turpinās.

Arī "Nammo" atteicās komentēt šo incidentu.

Šodien 15:11
Krievija joprojām nav atdevusi Igaunijai Narvas upē noņemtās bojas

Igaunija joprojām nav saņēmusi atpakaļ robežsardzes bojas, ko Krievijas robežsargi no Narvas upes aizveda pagājušā gada maijā, paziņoja Igaunijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Mihkels Tamms.

"Līdz šim Igaunija nav saņēmusi atpakaļ Krievijas noņemtās robežsardzes bojas. Krievija un Igaunija ir vairākkārt apmainījušās ar diplomātiskajām notām par robežincidentu, un Igaunija ir vairākkārt piedāvājusi, lai Krievijai atdotu noņemtās bojas," Tamms teica ziņu aģentūrai BNS.

Kā viņš norādīja, Igaunija turpina diplomātisko saziņu ar Krieviju, lai līdzsvaroti un konstruktīvi atrisinātu robežincidentu, atgūtu Krievijas noņemtās bojas un izveidotu tīras un drošas kuģošanas zonas visiem kuģiem Narvas upē.

Šodien 14:50
Vācija uz Ukrainu nosūtījusi vēl piecas "Caracal" uzbrukuma mašīnas

"Rheinmetall" ir piegādājis papildu "Caracal", paplašinot Ukrainas kopējo daudzumu līdz divdesmit vienībām. Drīzumā plānots nodot vēl piecus transportlīdzekļus.

Šodien 14:26
Ukrainā aizdomās par trim izvarošanām aizturēts bijušais vācu karavīrs

29 gadus vecais Bens R. tika aizturēts Ukrainā aizdomās par trim izvarošanas gadījumiem, tostarp par uzbrukumu nepilngadīgai personai. Saskaņā ar "Spiegel" teikto, viņš, iespējams, augšupielādēja savus noziegumu videoklipus tiešsaistē.

Pārmeklējot viņa dzīvokli Vācijā, tika atklāti tūkstošiem fotoattēlu un video, kuros redzama vardarbība pret bērniem, kā arī Bundesvēra militārais aprīkojums.

Izmeklēšana pret Benu R. tika sākta 2021. gada oktobrī. 2022. gada martā viņam tika noteikts aizliegums valkāt militāro uniformu un pildīt dienesta pienākumus. Taču 2023. gadā viņš negaidīti parādījās frontes līnijās Ukrainā, kur netālu no Bahmutas cīnījās pret "Vagner" algotņiem un piedalījās augsta riska speciālajās operācijās.

Šodien 14:14
Krievijā parādījusies jauna "mūžīgā liesma"

Naktī Saratovā eksplodēja un aizdegās naftas pārstrādes rūpnīca.

"Augstas precizitātes gruveši" skāra vienu no ienaidnieka galvenajām degvielas infrastruktūras objektiem – Saratovas naftas pārstrādes rūpnīcu, kuras jauda ir līdz 7 miljoniem tonnu naftas gadā. Naftas pārstrādes rūpnīca nodrošina Krievijas armiju ar degvielu.

Ugunsdzēsēji visu nakti centušies likvidēt ugunsgrēku, taču līdz šim visi mēģinājumi bijuši nesekmīgi.

Šodien 13:49
Krievija vēlas palielināt sodus par tā dēvēto armijas diskreditāciju

Krievijas valdības komisija pirmdien apstiprinājusi valdošās partijas "Vienotā Krievija" deputātu izstrādātos grozījumus kriminālkodeksā, kas cita starpā paredz bargākus sodus par tā dēvēto armijas diskreditēšanu un aicinājumiem piemērot Krievijai sankcijas, ja tas tiek darīts "savtīgos nolūkos", vēsta laikraksts "Kommersant".

Valsts domes deputāti Irina Jarovaja un Vasīlijs Piskarevs ierosinājuši konfiscēt īpašumu, kas iegūts "noziedzīga nodarījuma" rezultātā. Iniciatīvas autori tās aktualitāti pamatoja ar "valsts drošības un Krievijas interešu aizsardzību".

Laikraksta "Kommersant" aptaujātie eksperti ir pārliecināti, ka Kriminālkodeksa grozījumu mērķis ir nošķirt atbildību tiešsaistes komentētājiem un profesionāļiem, kas par savu darbu saņem samaksu, tas ir, žurnālistiem, cilvēktiesību aktīvistiem, juristiem, politiķiem, aktīvistiem un zinātniekiem.

Šodien 13:26
Sprūds: Jautājums par Latvijas iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas ir darba kārtībā

Jautājums par Latvijas iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu, ir Aizsardzības ministrijas darba kārtībā, atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Latvijai primāri ir jādomā par to, kā garantēt savu iedzīvotāju aizsardzību, tādēļ ir jāvērtē, lai konvencijas ierobežojumi nenostāda Latviju vājākās pozīcijās par agresoru, norādīja Sprūds.

Aizsardzības ministrija uzskata, ka šim lēmumam ir jābūt izsvērtam, nevis sasteigtam, sacīja ministrs, atzīstot, ka jautājums par Otavas konvenciju ir ministrijas darba kārtībā.

"Būtiski apsvērt gan militāros, gan politiskos aspektus un tālākos rīcības plānus, tādēļ šis ir viens no jautājumiem, par ko esam uzrunājuši sabiedrotos," uzsvēra ministrs.

Šodien 13:10
Krievija pieprasa Čehijai izdot Kremļa kritiķi Faridu Kurbangalejevu

Krievijas Ģenerālprokuratūra pieprasījusi Čehijai izdot emigrācijā Prāgā dzīvojošo pazīstamo Krievijas žurnālisti un Kremļa kritiķi Faridu Kurbangalejevu, kas Maskavas naidu cita starpā izpelnījusies ar interviju ar leģiona "Krievijas Brīvība" karavīru.

Par to žurnāliste pavēstīja sociālajā tīklā "Facebook".

Pirmdien Čehijas policijas darbinieki nodevuši viņai attiecīgu vēstuli. Tajā gan nav norādīts, kāds tieši ir izdošanas pieprasījuma iemesls.

Kurbangalejeva izteica pieņēmumu, ka runa ir par divām krimināllietām, kas Krievijā pret viņu ierosinātas pagājušajā vasarā - "par terorisma attaisnošanu" un par "viltus ziņu "izplatīšanu par Krievijas armiju.

Šodien 12:44
Krievija sadarbojas ar Ukrainu, lai atvērtu humanitāro koridoru Kurskas apgabala okupētās daļas iedzīvotājiem

"Krievija sadarbojas ar Ukrainu, lai atvērtu humanitāro koridoru Kurskas apgabala okupētās daļas iedzīvotājiem. Ir cerība uz pozitīvu iznākumu," sacīja Krievijas cilvēktiesību komisāre Tatjana Moskaļkova.

Šodien 12:24
Ukrainas desantnieki demonstrē uzbrukuma operācijas Kurskas apgabalā

Ukrainas bruņoto spēku desanta un trieciena vienības 82. atsevišķās desanta un trieciena brigādes desantnieki sekmīgi veikuši uzbrukuma darbības vienā no Krievijas Fedrācijas Kurskas apgabala virzieniem.

Gaisa uzbrukuma karaspēka pavēlniecības sakaru nodaļu publiskoja video, kurā redzama Gaisa uzbrukuma spēku vienību un citu Ukrainas bruņoto spēku vienību uzbrukuma darbība.

"Ātra un ienaidniekam negaidīta manevra rezultātā tika ieņemtas jaunas līnijas un būtiski uzlabota taktiskā situācija," teikts ziņojumā.

Uzbrukumi notika ciešā sadarbībā ar atbalsta, kaujas un loģistikas spēku vienībām.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".