TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins it kā piekrīt pamieram, taču pretī grib daudz

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kamēr Krievijas oficiozie mediji aktīvi izbazūnēja Kremļa diktatora Vladimira Putina drosmīgo vizīti piefrontes zonā Kurskas apgabalā, ļaunas mēles pievērsa uzmanību dažādām dīvainībām, kas varētu liecināt, ka patiesībā tur ieradies viņa dubultnieks. Daudzi norādīja, ka viņa tērps aizdomīgi atgādina apsarga formu.
Сука, ему действительно дали костюм охранника.
— Кокошенков (@kokoshenkov1) March 13, 2025
Видимо, кто-то из вояк решил его потролить. pic.twitter.com/pZTjZETYFm
Vairāk lasiet šeit.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka diskusijās starp ASV un Ukrainas amatpersonām tika pārrunāts, kuras Ukrainas teritorijas “tiks saglabātas un zaudētas”. Par to viņš paziņoja ceturtdien, Baltajā namā tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti, vēsta “Ukrinform”.
“Mēs ar Ukrainu esam apspriedušies par teritoriju un zemes gabaliem, kas tiks saglabāti un kas tiks zaudēti, kā arī visus pārējos gala vienošanās elementus,” paziņoja Tramps. Viņš arī pieminēja diskusijas par to, “kurš iegūs spēkstaciju”. Lai gan viņš to neminēja konkrēti, acīmredzot, runa ir par Eiropā lielāko Zaporižjas atomelektrostaciju, kuru krievu okupanti sagrāba 2022. gada martā.
Vairāk lasiet šeit.
Krievija piekrīt priekšlikumiem izbeigt karadarbību Ukrainā, taču ir jāizpilda tās prasības, paziņojis Krievijas diktators Vladimirs Putins. “Mēs piekrītam priekšlikumiem izbeigt karadarbību. Taču mēs uzskatām, ka šai pārtraukšanai jābūt tādai, kas nodrošinātu ilgtermiņa mieru un novērstu sākotnējos šīs krīzes cēloņus,” viņš paziņoja kopējā preses konferencē ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko.
Šonedēļ Ukraina piekrita ASV priekšlikumam par 30 dienu pamieru, taču ar nosacījumu, ka arī Krievija pieņem un izpilda pamiera noteikumus.
Līdz šim Krievijas nostāja bijusi nemainīga — nekādu ieroču piegāžu Ukrainai, nekādas mobilizācijas Ukrainā, nekādas Ukrainas iestāšanās NATO, Ukrainas četru (Hersonas, Zaporižjas, Luhanskas, Doneckas) apgabalu pilnīga atdošana Krievijai, visu ukraiņu spēku padošanās Kurskas apgabalā, utt., no savas puses nepiedāvājot nekādas piekāpšanās.
Vairāk lasiet šeit.
Vācijas Bundestāga deputāts Kristians Hirte no Vācijas Kristīgi demokrātiskās savienības (CDU) darbā ar Krievijas opozīciju nolīga 40 gadus vecu palīgu, kuru, kā izrādījās, savervēja FDD. Par to, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ziņo Vācijas izdevums"Frankfurter Allgemeine Zeitung" (FAZ).
Hrapova pienākumos ietilpa darbs, lai veicinātu "Krievijas opozīciju" pret Putinu.
Pirms pievienošanās Hirtam Hrapovs no 2014. līdz 2016. gadam strādāja "nevalstiskā organizācijā", kas Krievijas prezidenta administrācijas uzdevumā bija atbildīga par attiecībām ar neatzīto Abhāziju.
Germany: Russian national Konstantin Khrapov employed by the German federal parliament (Bundestag) as assistant to Christian Hirte turned out to be an FSB agent.
— Igor Sushko (@igorsushko) March 13, 2025
Khrapov's duties included working to promote "Russian opposition" against Putin.https://t.co/P7TlsGpREl
Krievijas karaspēks ir pastiprinājis uzbrukumus Kupjanskas virzienā. Tomēr ienaidnieks tiek atklāts jau tuvojoties Ukrainas pozīcijām frontes līnijā, vēsta Ukrainas Valsts robeždienesta pārstāvis Andrijs Demčenko.
Viņš norādīja, ka frontes virzienos Kupjanskā, Limanā, Severskā un Kramatorskā atrodas robežsardzes vienības no kaujas brigādēm un citām robežvienībām.
"Pēdējā periodā mēs esam redzējuši ienaidnieka aktivitātes Kupjanskas virzienā, kur ienaidnieks mēģina veikt uzbrukuma operācijas pret mūsu pozīcijām," sacīja pārstāvis.
Demčenko piebilda, ka robežsargi izmanto bezpilota lidaparātus, lai identificētu ienaidnieku pieejās Ukrainas pozīcijām frontes līnijā. Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta karavīri ir bruņoti ar artilērijas vienībām un MLRS, un izmanto šādus līdzekļus ienaidnieka iznīcināšanai.
Pēc viņa teiktā, pēdējā laikā nav fiksēti ienaidnieku diversantu grupējumu mēģinājumi iekļūt robežā ar Krieviju Čerņihivas un Harkivas apgabalos.
Krievijas izlūkdienests 11. marta vakarā uzspridzināja divus pusaudžus, kurus tas bija savervējis terorakta sarīkošanai Ivanofrankivskas pilsētas rietumos, 12. martā ziņoja Ukrainas Drošības dienests (SBU).
Ziņots par sprādzieniem netālu no dzelzceļa stacijas un daudzstāvu ēkā Ivanofrankivskā. Viens cilvēks gājis bojā un vēl trīs ievainoti, paziņoja varas iestādes.
Krievijas izlūkdienestu plānotajos uzbrukumos izmantoto paštaisīto ierīču attālināta detonēšana ir jauna Maskavas taktika tās slepenajās operācijās pret Ukrainu, ļaujot tai veikt uzbrukumus, vienlaikus atbrīvojoties no vainīgajiem, sacīja SBU vadītāja vietnieks Serhijs Andruščenko.
⚡️Russian intelligence recruited () teenagers for terrorist attack in western Ukraine, SBU claims.https://t.co/x39q6FvkRK
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 12, 2025
Ukraina un Somija stiprina sadarbību aizsardzības nozarē. Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs ar Somijas uzņēmumiem apsprieda munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu, vēsta Ukrainas Aizsardzības ministrija.
"Es veicu saturīgas sarunas ar vadošo Somijas aizsardzības un tehnoloģiju kompāniju pārstāvjiem. Uzmanības centrā ir munīcijas ražošana, satelītsakaru sistēmu attīstība, telekomunikācijas, bruņutehnika un jūras drošības stiprināšana," skaidroja ministrs.
Pēc Umerova vārdiem, Somijai ir vērtīga pieredze efektīvu aizsardzības risinājumu izveidē un tā ir līdere tehnoloģisko inovāciju jomā.
"Mūsu sadarbība paver jaunas iespējas Ukrainas armijas stiprināšanai ar moderniem ieročiem un ekipējumu. Esmu pateicīgs Somijas kompānijām par atvērtību sadarbībai. Aicinām tās uz Ukrainu – esam gatavi investēt ražošanas jaudu paplašināšanā, lai nodrošinātu mūsu karavīrus ar nepieciešamo ekipējumu," viņš secināja.
Viņa komentāri izskan saistībā ar NATO brīdinājumiem, ka Krievija varētu pastiprināt hibrīdoperācijas reģionā. Pēdējo mēnešu laikā tika bojāti vairāki zemūdens kabeļi, kā rezultātā alianse ir palielinājusi savu klātbūtni Baltijas jūrā.
His comments come amid NATO's warnings that Russia may be ramping up hybrid operations in the region. Several undersea cables were damaged in recent months, leading the alliance to increase its presence in the Baltic Sea.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 13, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".