TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: droni atkal trāpa Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumam tālajā Rjazaņā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Pēc "The Times" informācijas, Krievijas diktators Vladimirs Putins cenšas "pievilkt" ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai panāktu netaisnīgu vienošanos par Ukrainu.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis aicinājis medijus pārtraukt Baltkrievijas pašpasludināto prezidentu Aleksandru Lukašenko dēvēt par "Eiropas pēdējo diktatoru".
Krievijas pasaulē veidotais tēls par ekonomisko izturību pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā lielā mērā ir tikai ilūzija. Tuvojoties kara trešajai gadadienai, šī fasāde sāk plaisāt, ziņo CNN, analizējot patieso Krievijas ekonomikas stāvokli.
ASV Starptautiskās attīstības aģentūrai (USAID) Ukrainā ir dots rīkojums apturēt visus projektus un izdevumus pēc ASV Valsts departamenta direktīvas, kas paredz 90 dienu pārtraukumu ārvalstu palīdzības programmās, lai veiktu auditu, ziņo Ukrainas Suspilne, atsaucoties uz USAID darbinieku Kijivā.
Ukrainas spēki veiksmīgi notrieca Krievijas gaisa izšautu Kh-59 raķeti, izmantojot APKWS, kas iepriekš tika izmantots tikai pret droniem, ziņo Defense Express.
Čehijas Republika ir izstrādājusi dokumentu ar priekšlikumiem, kā veicināt Ukrainas un Moldovas integrāciju Eiropas Savienībā, koncentrējoties uz tādām nozarēm kā enerģētika, lauksaimniecība un telekomunikācijas, ziņo Euractiv Czechia.
Dokuments ir guvis atbalstu no vairākām ES dalībvalstīm. Čehijas valdība norāda, ka tālāka ekonomiskā integrācija, paplašinot brīvās tirdzniecības līgumus, būtiski palīdzēs Ukrainai un Moldovai "pretoties Krievijas kaitīgajai ietekmei".
Ukrainas vienībām Novosilkā, Doneckas apgabalā, nav aplenkuma draudu, 26. janvārī ziņoja 110. Atsevišķā mehanizētā brigāde.
Aprakstot notiekošo kauju, brigāde uzsvēra, ka Krievijas karaspēks izmantoja masīvus kājnieku spēkus, lai mēģinātu bloķēt Ukrainas atbalsta punktus.
"Viņu brīvība ir mūsu mērķis!"
Pazudušo un sagūstīto Mariupoles aizstāvju un citu karavīru ģimenes rīkoja demonstrāciju Kijivā, lai atgādinātu pasaulei par viņiem.
“Their freedom is our goal!”
— UkraineWorld (@ukraine_world) January 26, 2025
The families of missing and captured defenders of #Mariupol and other servicemen held a demonstration in #Kyiv to remind the world about them.
Photo: Suspilne Kyiv pic.twitter.com/dwJ9OZHED3
Svētdien notikušajā Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu farsā "uzvarējis" diktators Aleksandrs Lukašenko, kas pie varas valstī ir kopš 1994.gada, svētdien pavēstīja varasiestāžu rīkotās "balsotāju aptaujas" pārstāvji.
Autoritārais līderis saņēmis 87,6% balsu, teikts Baltkrievijas Jaunatnes organizāciju komitejas, "aptaujas" rīkotāju, paziņojumā.
Jūrnieki atradās gūstā 14 mēnešus — kopš 2023. gada novembra, kad hutieši sagūstīja kuģa "Galaxy Leader" apkalpi. Kopš tā laika norisinājās sarežģītas sarunas par viņu atbrīvošanu.
Papildus ukraiņiem kuģa apkalpē bija arī Meksikas, Filipīnu, Bulgārijas un Rumānijas pilsoņi.
Three Ukrainian sailors, who were freed from captivity by Yemeni Houthis, have arrived in Odesa and reunited with their families.
— NEXTA (@nexta_tv) January 26, 2025
The sailors had been held captive for 14 months — since November 2023, when the Houthis seized the crew of the ship Galaxy Leader. Since then,… pic.twitter.com/SorZ568gSA
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
