G7 turpinās iesaldēt Krievijas aktīvus

Līdz 15.oktobrim Marrākešā, Marokā, notiek Pasaules Bankas grupas un Starptautiskā Valūtas fonda pilnvarnieku gada sanāksmes, kuras laikā notikusi arīdzan G7 valstu sanāksme.

Dombrovskis norādīja, ka sanāksmē viens no jautājumiem bija saistīts ar Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas rekonstrukcijā. Vienlaikus G7 strādā pie tā, kādā veidā varētu izmantot ienākumus, ko rada Krievijas aktīvu izmantošana, kā šos ienākumus varētu, piemēram, aplikt ar nodokli un šos līdzekļus novirzīt Ukrainas finansēšanai.

"Jāatzīst, ka aizvadīto dienu laikā līdzīgu soli ir spērusi Beļģija, kura novirzīs zināmu finansējuma apjomu, kas aplikts ar nodokli. Ienākumi tiek gūti no Krievijas aktīvu apsaimniekošanas. Citas G7 valstis vērtē, kādas ir iespējas katrā valstī radīt naudas plūsmu Ukrainas finansēšanai jau tagad," sacīja EK izpildviceprezidents.

Taujāts, cik lieli ir šie aktīvi, Dombrovskis norādīja, ka kopumā iesaldēto aktīvu apjoms varētu būt aptuveni 300 miljardi eiro. Pēc politiķa paustā, tā ir nozīmīga summa, kas ietver arī Krievijas Centrālās bankas aktīvus. EK izpildviceprezidents skaidroja, ka aktīvi ir iesaldēti un netiek atdoti Krievijai. Tajā pašā laikā aktīvu tālāki ieguldījumi nes zināmu peļņu, kuru var aplikt ar nodokli, vai arī kādā citādākā veidā radīt finansējuma plūsmu, ko jau tagad novirzīt Ukrainas atbalstam, piemēram, rekonstrukcijai.

"Pozitīvi ir tas, ka šos jautājums ir atzīsts G7 līmenī un ir sapratne, ka šis jautājums ir jārisina. Eiropas Komisija strādā pie likumdošanas priekšlikuma, kā šo jautājumu varētu risināt Eiropas Savienībā (ES). ES par šo jautājumu patlaban notiek konsultācijas ar dalībvalstīm," sacīja Dombrovskis.

Taujāts, kad šis finansējums varētu nonākt Ukrainas rīcībā, Dombrovskis atgādināja Beļģijas lēmumu, tas ļauj prognozēt, ka šie līdzekļi samērā drīz sasniegs Ukrainu. Viņš uzsvēra, mehānisms, ka aplikt ar nodokli vai ar citu maksājumu ienākumus no Krievijas iesaldētajiem aktīviem ir veids, kā jau patlaban var radīt zināmu naudas plūsmu.