Pastāv iespēja, ka starp ASV, Krieviju un Ķīnu sāksies jauna kodolbruņošanās sacensība
Krievijas uzsāktais pilna apmēra karš Ukrainā ir panācis visaugstāko saspīlējumu Kremļa un Vašingtonas attiecībās kopš 1962. gada Kubas raķešu krīzes. Tikmēr Ķīna tiecas palielināt tās kodolieroču arsenālu. Savukārt Krievijas diktatora Vladimira Putina signāli par nodomu atcelt Krievijas ratificēto dalību Visaptverošajā kodolieroču izmēģinājuma līgumā (CTBT) liecina par potenciālu Krievijas gatavību iesaistīties jaunā kodolieroču bruņošanās sacensībā, vēsta Sargs.lv.
Krievijas un ASV noslēgtais Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgums (“New START”) bija pēdējais abu valstu saistošais ieroču kontroles līgums, kurā dalību Krievija apturēja šī gada februārī.
Vērtējot V. Putina motīvus izteikt draudus par izstāšanos no kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma, Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis intervijā ar LETA uzsver V. Putina potenciālos ieguvumus.
Pētnieka ieskatā, Krievija rada spriedzi, tādējādi cenšoties ietekmēt ne tikai Rietumu politisko vadību, bet arī sabiedrību. V. Putina mērķis ir panākt Rietumu vēlmi atgriezties pie sadarbības ar Krieviju, lai atjaunotu esošos vai nostiprinātu jaunus drošības mehānismu līgumus. Tas arī nodrošina to, ka Krieviju nevar pilnībā izolēt no Rietumvalstu starptautiskās politikas, ņemot vērā tās nozīmi globālās drošības veidošanā.
“Ja Krievija izstājas no kaut kādiem līgumiem, uz tā pamata Krievija varētu mēģināt tirgoties apmaiņā pret piekāpšanos. Tāpēc nedrīkst pieļaut, ka bruņojuma kontroles jautājumi tiek tiešā veidā sasaistīti ar karu Ukrainā. Nedrīkst pieļaut situācijas, ka ieguvumi, piemēram, bruņojuma kontroles jautājumos, tiktu apmainīti pret piekāpšanos, mazinot atbalstu Ukrainai,” uzsver M. Balodis.
Krievijas arsenālā šobrīd ir 5889 kodolgalviņas, kas pārsniedz ASV rīcībā esošo 5244 un Ķīnai pieejamo 410 kodolgalviņu apjomu. Lielvaru gatavību iesaistīties jaunā kodolieroču sāncensībā apliecina arī amerikāņu telekanāla “CNN” iegūtie satelītattēli. Novērots, ka pēdējā mēneša laikā būtiski augusi aktivitāte visu trīs lielvaru kodolieroču izmēģinājumu zonās. Jau 2020. gadā ASV D. Trampa prezidenta administrācija diskutēja par to, vai veikt kodolieroču izmēģinājumus, ziņoja amerikāņu medijs “Washington Post”.
Vienlaikus Vašingtona apgalvo, ka Ķīna ir nolēmusi iesaistīties stratēģiskā sāncensībā ar ASV un tā nav ieinteresēta nevienā ieroču kontroles līgumā, kas nostiprinātu pašreizējo ASV un Krievijas kodolieroču dominanci.
Abpusējo ieroču kontroles mehānismu neesamība starptautiskajā vidē noved pie valstu ierobežotas iespējas vērtēt sāncenšu nodomus. Savstarpējās uzticības trūkums un neziņa par aktivitātēm vairo eskalācijas riskus.
Uz jautājumu, vai Krievija varētu veikt kodolizmēģinājumus, pētnieks M. Balodis atzīst: “Ja tas notiek pētniecības vai eksperimentālos nolūkos, tādu iespējamību nevar izslēgt, jo aizvadīto gadu laikā tādi ir notikuši. Taču pieejamā informācija liecina, ka tie bijuši nesekmīgi un atsevišķos gadījumos pat traģiski.”
Vienlaikus, pētnieka ieskatā, pastāv būtiska atšķirība starp “vēlmi” eksperimentālos nolūkos testēt jaunas ieroču sistēmas un kodolieročus un “gatavību” tos tiešām pielietot kaujas apstākļos.
Uzstājoties propagandas pasākumā, kas tiek dēvēts par ārvalstu “politikas ekspertu” forumu, V. Putins norādīja, ka ASV ir parakstījušas, taču nav ratificējušas 1996. gada Līgumu par vispārējo kodolizmēģinājumu aizliegumu. Diktators piebilda, ka Maskava arī varētu lemt par ratifikācijas atcelšanu.
