Spānija izraisa daudzu sašutumu, gribot papildināt Eiropas valodu oficiālo saimi
Spānijas prasība atzīt katalāņu, basku un galisiešu valodu par Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām saskārusies ar pretestību, bloka dalībvalstīm bažījoties, ka šāds solis izraisīs domino efektu.
Jautājums aktualizējās pēc tam, kad Spānijas premjerministrs Pedro Sančess jūlijā nespēja gūt uzvaru parlamenta vēlēšanās un viņam nācās meklēt katalāņu atbalstu, lai paliktu pie varas. Spānijas parlamentā pirmo reizi atļauts darbā lietot arī katalāņu, basku un galisiešu valodu.
Šī bija katalāņu partiju prasība apmaiņā pret atbalstu tam, lai parlamenta spīkera amatā nonāktu sociālistu kandidāte. Parlamenta 350 deputātiem tulkojumu nodrošina audioaustiņās. Konservatīvā opozīcija bija pret, apgalvojot, ka tādējādi debašu gaita kļūs sarežģītāka.
Spānija arī izmantojusi savas ES prezidentūras priekšrocības, lai valodas jautājumu iekļautu Eiropas ministru sanāksmes darba kārtībā, taču Madrides uzstājība izraisījusi blokā neapmierinātību.
ES pašlaik ir 24 oficiālās valodas, kaut gan 27 valstu blokā ir aptuveni 60 minoritāšu un reģionālo valodu. Visi ES juridiskie dokumenti – līgumi, likumi un starptautiskie nolīgumi – ir jātulko 24 valodās, un līderu samitos un ministru sanāksmēs ir jānodrošina tulkojums tajās. Par jebkuras papildu valodas iekļaušanu ES oficiālo sarakstā vienprātīgi jāvienojas visām dalībvalstīm.
Zviedrijas valdība izrādījusi atturību un aicinājusi veikt pētījumu par šāda soļa sekām ES darba efektivitātei. “Eiropas Savienībā ir daudz minoritāšu valodu, kas nav oficiālās valodas,” norāda Zviedrijas ES lietu ministre.
“Mēs nerunājam par minoritāšu valodām,” iebilst Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Albaress. Saskaņā ar Spānijas Statistikas biroja datiem, katalāņu valodā runā 9,1 miljons, galisiešu – 2,6 miljoni, basku – 1,1 miljons cilvēku.
Daudzus Briselē uztrauc tas, ka pēc Spānijas prasības apstiprināšanas līdzīgas vēlmes varētu izvirzīt arī citas valstis. Spānija apgalvo, ka tā segs tulkošanas izmaksas, taču nenosauc konkrētas summas.
Franko diktatūras laikā citas tautas un valodas bija apspiestas, bet kopš 1978. gada Spānijas konstitūcijā minoritāšu valodām reģionos, kur tās ir izplatītas, ir otras oficiālās valodas statuss līdzās spāņu. Tās lieto reģionālo parlamentu un pašvaldību darbā.
