Zinātnieki šo varēja arī noklusēt - jauna superkontinenta rašanās nozīmēs skaudru nākotni cilvēces eksistencei
Jauna "superkontinenta" veidošanās varētu iznīcināt cilvēci un visas citas zīdītāju sugas, kas joprojām būtu dzīvas 250 miljonu gadu tālā nākotnē, prognozē pētnieki.
Izmantojot pirmos tālās nākotnes superdatoru klimata modeļus, zinātnieki no Bristoles universitātes Apvienotajā Karalistē prognozē, ka pēc tam, kad pasaules kontinenti apvienosies pēc aptuveni 250 miljoniem gadu, veidojot vienu superkontinentu Pangea Ultima, būtiski pastiprināsies klimata izmaiņas.
Viņi atklāja, ka klimats būtu ārkārtīgi karsts, sauss un praktiski neapdzīvojams cilvēkiem un zīdītājiem, ja vien tie nebūs fizioloģiski pielāgojušies, lai tiktu galā ar ilgstošu pārmērīga karstuma iedarbību.
Pētnieki simulēja temperatūras, vēja, lietus un mitruma tendences superkontinentā un izmantoja tektonisko plākšņu kustības, okeāna ķīmijas un bioloģijas modeļus, lai aprēķinātu oglekļa dioksīda līmeni.
Viņi atklāja, ka Pangea Ultima veidošanās izraisītu ne tikai regulārākus vulkānu izvirdumus, izplūstot atmosfērā CO2 un sasildot planētu, bet arī saule kļūs spožāka, izstarojot vairāk enerģijas un vēl vairāk sasildot Zemi, vēsta žurnālā “Nature Geoscience” publicēts pētījums.
“Norma būtu temperatūra no 40 līdz 50 grādiem pēc Celsija un vēl lielākas ikdienas galējības, ko papildinās augsts mitruma līmenis. Cilvēkiem – tāpat kā daudzām citām sugām – šāds klimats būtu nepanesams, jo viņi nespēj izvadīt šo siltumu caur sviedriem, atdzesējot savu ķermeni,” norāda Aleksandrs Farnsvorts, Bristoles Universitātes vecākais zinātniskais līdzstrādnieks un pētījuma vadošais autors.
Palielināts karstums, atzīmēja Farnsvorts, radītu pārtikas un ūdens trūkumu zīdītājiem.
Lai gan pastāv lielas neskaidrības, veicot prognozes par tika tālu nākotni, zinātnieki norāda, ka kopējā aina šķiet "ļoti drūma", jo tikai aptuveni 8% līdz 16% superkontinenta zemes būtu pielāgota zīdītāju eksistencei.
Saskaņā ar ziņojumu oglekļa dioksīda līmenis varētu būt divreiz lielāks par pašreizējo līmeni, lai gan šis aprēķins tika veikts, pieņemot, ka cilvēki tagad pārstāj dedzināt fosilo kurināmo, "pretējā gadījumā mēs redzēsim šos skaitļus daudz, daudz ātrāk," norādīja Līdsas Universitātes profesors Bendžamins Mills, Zemes sistēmas, evolūcijas ziņojuma līdzautors.
Ziņojuma autori brīdināja, ka šī drūmā perspektīva nav attaisnojums pašapmierinātībai, kad runa ir par mūsdienu klimata krīzes risināšanu. Cilvēku izraisītas klimata pārmaiņas jau katru gadu izraisa miljoniem nāves gadījumu visā pasaulē.
"Ir ļoti svarīgi neaizmirst mūsu pašreizējo klimata krīzi, kas ir cilvēku radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju rezultāts," paziņojumā sacīja Bristoles universitātes līdzautore Eunice Lo, pētniece klimata pārmaiņu un veselības jomā.
“Kamēr mēs prognozējam, ka pēc 250 miljoniem gadu planēta būs neapdzīvojama, šodien mēs jau piedzīvojam ārkārtēju karstumu, kas kaitē cilvēku veselībai. Tāpēc ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk sasniegt nulles emisiju līmeni,” piebilda Lo.
