Igaunija plāno atteikties no sīkajām monētām; aicina pārskatīt krājkašu saturu
Igaunijā šobrīd norit akcija, kuras gaitā iedzīvotāji aicināti nodod savos krājumos esošās monētas, lai Centrālajai bankai nebūtu jākaļ jaunas. Tā joprojām uztur ideju par atteikšanos no pašām mazākajām, proti, vienu un divu centu monētām. Sīknaudu ir pārāk dārgi uzturēt, vēsta TV3 Ziņas.
Procentuāli viena un divu centa monētas Igaunijā skaitliski ir visvairāk – 60% kopējā apjoma. Taču, tā kā tās ir nosacīti bezvērtīgas, iedzīvotāji tās mēdz pazaudēt vai arī konsekventi ņemt ārā no maka.
Katrā gadījumā Igaunijas bankai tās laiku pa laikam nākas kalt no jauna. Igaunijas Banka secinājusi, ka sīknaudas uzturēšana nav ekonomiski izdevīga.
Šobrīd tiek prognozēts, ka process ilgs vismaz pusotru gadu. Taču, lai Igaunijas Bankai atkal nevajadzētu kaltuvē pasūtīt kārtējo kravu ar monētām, uzsākta akcija kuras ietvaros iedzīvotāji aicināti pārskatīt savas krātuves un monētas nodot. Viens otrs pat atnesis veseliem maisiem.
Arī Latvijā spriež, ko darīt ar viena un divu centu monētām, un esam pat soli priekšā Igaunijai. Latvijas Bankas sagatavojusi likumprojektu, ar kura palīdzību varētu slāpēt sīknaudas apriti. Idejas būtība ir atteikšanās no mazajām monētām, noapaļojot pirkuma summu līdz pieciem vai 10 centu.
Piemēram, ja produktu summa ir eiro un divi centi, būtu jāmaksā apaļš eiro, bet, ja eiro un trīs centi, tad eiro un pieci centi. Šeit svarīgi uzsvērt, kas tas attiektos tikai uz pirkuma gala summu, nevis pašām preču cenām. Šis risinājums ļaušot izvairīties no inflācijas, un attiekšoties tikai uz norēķiniem skaidrā naudā.
