Jauni atklājumi pie Ēģiptes krastiem atklāj "dārgumus un noslēpumus"

Zemūdens arheologu komanda franču jūras arheologa Franka Goddio vadībā ir veikusi papildu atklājumus dieva Amona tempļa vietā senajā ostas pilsētā Tonis-Herakleionā Abukīras līcī, paziņoja institūts.

Komanda izmeklēja pilsētas dienvidu kanālu, kur milzīgi akmens bloki no senā tempļa sabruka "kataklizmas laikā, kas datēts ar 2. gadsimta vidu pirms mūsu ēras", sacīja institūts.

Tajā teikts, ka dieva Amona templis bija vieta, kur faraoni ieradās, "lai saņemtu sava spēka avotus no senās Ēģiptes panteona augstākā dieva".

"Ir atrasti dārgakmeņi, kas pieder templim, piemēram, sudraba rituālie instrumenti, zelta rotaslietas un trausli alabastra trauki smaržām vai līdzekļiem," sacīja IEASM. "Tie liecina par šīs svētnīcas bagātību un bijušo ostas pilsētas iedzīvotāju dievbijību."

Arheoloģiskajos izrakumos, ko kopīgi veica Goddio komanda un Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministrijas Zemūdens arheoloģijas departaments, tika atklātas pazemes struktūras, kuras "atbalsta ļoti labi saglabājušos koka stabus un sijas, kas datētas ar 5. gadsimtu pirms mūsu ēras", norādīja institūta pārstāvji.

Atklājumi bija iespējami, pateicoties jaunu ģeofizikālās izpētes tehnoloģiju izstrādei un izmantošanai, kas spēj atklāt dobumus un objektus, kas "aprakti zem vairāku metru bieziem māla slāņiem", norādīja institūts.

Tonis-Herakleionā tagad atrodas zem jūras, 7 kilometrus (4,3 jūdzes) no pašreizējās Ēģiptes krasta, paziņoja IEASM. Pilsēta gadsimtiem ilgi bija Ēģiptes lielākā osta pie Vidusjūras, pirms Aleksandrs Lielais nodibināja Aleksandriju 331. gadā pirms Kristus.

"Jūras līmeņa celšanās un zemestrīces, kam sekoja paisuma viļņi, izraisīja zemes sašķidrināšanos. Tā dēļ zem jūras pazuda daļa Nīlas deltas 110 kvadrātkilometru apmērā , aiznesot sev līdzi Tonisas-Hērakleionas pilsētu," sacīja institūts.