2010. gadā armijas rīcībā atlikušos bunkurus atzina par nederīgiem izmantošanai sākotnējam mērķim un izlika pārdošanā. Pircēji atradās, bijušās pārtapa par viesnīcām, mākslas projektiem, datu apstrādes centriem, kriptovalūtas glabātuvēm.
Tagad šie darījumi apturēti. “Pašlaik mēs atkal veicam komandpunktu un citu militāro objektu inventarizāciju,” paziņojis Zusli. Pēc viņa vārdiem, patvertnēm būs svarīga loma iespējamas agresijas gadījumā. “Mums jāizmanto viss, kas mums ir,” ģenerālis norāda, ka armiju nedrīkst izsist no ierindas ar dažām bombardēšanām.
Zjusli norāda, ka plāno savest kārtībā visu armijas infrastruktūru, ieskaitot 100 bunkuru, aprīkotu ar mīnmetējiem. Dažus izmanto munīcijas un ieroču glabāšanai, vienā, piemēram, atrodas 96 iekonservēti tanki Leopard, kas gaida modernizāciju. Bunkuru skaits un izvietojums ir slepens, pēc neoficiālas informācijas to ir ap 8000.
Šveice ir vienīgā valsts pasaulē, kur likumdošana kopš 1962. gada paredz, ka katram iedzīvotājam ir tiesības uz vietu bumbu patvertnē. Pēc Federālās civilās aizsardzības pārvaldes datiem, valstī ir apmēram 370 000 privāto un valsts patvertņu, kas var uzņemt ap deviņiem miljoniem cilvēku, nodrošinot likuma prasību par 107 procentiem.
Augustā Šveices Bruņotie spēki pavēstīja par nodomu pastiprināt valsts aizsardzības potenciālu. Armijā līdz 2030. gadam plānots ieguldīt 50 miljardus franku (52 miljardi eiro). Tomēr par Krievijas uzbrukumu Šveicei jāšaubās – tā tik stingri ievēro neitralitāti, ka liedz citām valstīm nodot Ukrainai sava ražojuma ieročus un pat atsakās uzņemt ārstēšanai ievainotos ukraiņu karavīrus.
Citi šobrīd lasa
