Vēstules no Āfrikas: vairāk brīvības nekā Francijā
Raksta autors kopš oktobra sākuma dzīvo Tanzānijā, Austrumāfrikā. Jau vairākus mēnešus viņam ir iespēja vērot Āfriku “no iekšienes” un mēģināt paskatīties uz dzīvi šeit un pārējo pasauli ar afrikāņu acīm.
Jebkam iespējami gan zelta vidusceļi, gan agresīvas galējības. Tāpat kā pastāv islāma fundamentālisms un radikālas kristiešu sektas, ir arī franču sekulārisms. Pēdējais gan galvas vairs necērt, pieeja ir daudz mērenāka – kleitu nost! Brālība, vienlīdzība, brīvība? Ja nu vienīgi vienlīdzība vai vienādība, kādu to noteiks “no augšas”.
Proti, Francijas valdība nule aizliegusi skolās abaijas – musulmaņu sieviešu garās kleitas. Pirmajā skolas dienā 4. septembrī gandrīz 300 meiteņu palika aiz durvīm, un 67, kuras nepadevās un nepārģērbās, aizsūtītas mājās. Ja nepārdomās, viņas izslēgs no skolas. Manai meitai bija līdzīgi, kad ieradās skolā, neģērbusies tās formā, kas kā vidusskolniecei ļoti nepatika.
Francijas skolās jau daudz agrāk ir aizliegti musulmaņu sieviešu lakati hidžābi, ebreju cepurītes jeb kipas, kristiešu krusti. Latviešu, turklāt pagānismam piederīgu, turienes skolās nav sevišķi daudz, bet, ja “sekulārā policija” attaptos, ka pastāv arī dievturība, gan jau aizliegtu Jumja zīmi, Māras krustu un Austras koku.
Šī pieeja daudz neatšķiras no Irānas fanātiķiem, kas uzspiež valkāt hidžābu, un Afganistānas talibiem, kuri pieprasa vispār sievietēm aizsegt seju un iznīcina skaistumkopšanas nozari. Protams, Francijā nepareizs “dreskods” nav risks dzīvībai, garīdzniekus ar mūķenēm Sēnā neslīcina (šāds slaktiņš tik tiešām tika pastrādāts izslavētās Franču revolūcijas laikā).
Tikmēr Tanzānijā kas tāds ir neiedomājami. Nēma ir luterāne, bet mājās viņai ir arī pāris glītas abaijas un par Francijas lēmumu viņa tikai rausta plecus. Gadās, ka autobusā man blakus sēž ne tikai sieviete hidžābā, bet pat nikābā, acis vien ārā. Krogā esmu bijis pie viena galda ar līksmu sievieti hidžābā un viņas draudzeni eiropeiskā apģērbā, vienīgi musulmaniete dzēra tikai limonādi. Šejienes skolās daļa meiteņu var būt tērptas pēc islāma modes un daļa kā Eiropā.
Mama Samia, Tanzānijas prezidente Samia Hasana valkā hidžābu, bet viņas piecu sieviešu ministru vidū musulmaņu lakats ir divām. Darbs ir svarīgāks par apsegtiem vai neapsegtiem matiem. Tāpēc šeit esmu drošs, ka manu Nameja gredzenu neuzskatīs par draudu valsts pamatiem. Protams, tas nav reliģisks simbols, bet nekad jau nevar zināt, kādā virzienā var pavērsties fanātisms.
