Deva pat līdzi bērniem uz skolu... Kāpēc Francijas iedzīvotāji pusdienās vairs nedzer vīnu?

Kā "The Insider" pastāstīja alkohola tirgus eksperts Deniss Puzirevs, krīzes galvenais iemesls ir lēta vīna pārprodukcija "katrai dienai" un franču dzīvesveida maiņa.

"Atšķirībā no vairākuma citu vīndarīšanas valstu (izņemot varbūt ASV) Francijas vīndari vienmēr ir bijuši vairāk orientēti uz iekšējo tirgu, nevis eksportu: 70% franču vīna tiek izdzerti valsts iekšienē. Vīns ir Francijas nacionālās kultūras svarīgākā sastāvdaļa. Tas nebija nekāds ballīšu vai svinību dzēriens, to lietoja katrā ēdienreizē. Vīnu dzēra pat bērni: vecāki to lika skolēniem groziņā ar ēdienu. Šī prakse tika aizliegta tikai 1981. gadā.

Protams, franči izdzēra milzīgu daudzumu vīna. 1926. gadā tika fiksēts nacionālā patēriņa rekords - 136 litri vīna gadā uz vienu iedzīvotāju. Līdz pat 1980. gadu sākumam šis skaitlis bija 100 litru līmenī. 

Lai apmierinātu šādu francūžu vajadzību pēc vīna, vīnogulāju platība valstī nemitīgi palielinājās. Tomēr kopš tā laika Francijā vīna patēriņš sācis strauji samazināties: šodien tas ir nedaudz mazāk par 47 litriem gadā uz cilvēku. 

Ar eksportu arī tagad klājas tīri labi. (..) 2022. gadā vīna eksports no Francijas uzstādīja rekordu, ienesot 11,6 miljardus eiro."

Pie vīna pieprasījuma krituma novedis cēloņu kopums: no franču pārtikas paradumu maiņas līdz modei.

"Pirmkārt, ir mainījies tradicionālais dzīves iekārtojums. Ja agrāk franču ģimene divas reizes dienā sēdās pie galda ar vīnu, tad tagad daudzi aprobežojas ar "ātrajām uzkodām" un dienas vidū nedzer.

Otrkārt, viens no pēdējo gadu tendencēm ir gaļas patēriņa samazināšanās, bet sarkanvīns (tieši pēc tā visspēcīgāk krities pieprasījums) Francijā vienmēr ticis uzskatīts par obligātu piedevu gaļas ēdieniem.

Treškārt, jaunieši ir sākuši mazāk dzert, visas šīs vīna pasēdēšanas viņiem šķiet ļoti vecmodīgas. Un visas pēdējo gadu aptaujas liecina, ka arvien vairāk jauniešu atsakās no vīna par labu alum un stiprā alkohola kokteiļiem. Arī to cilvēku skaits, kuri vispār nedzer, pieaug.

Vēl viens iemesls ir vīna mode, kuras galvenais upuris ir nozīmīgākie vīna reģioni: Bordo un Langdoka. Bordo ir slavens ar spēcīgiem sarkanvīniem. Tā ir viņu vēsturiskā stilistika. Taču pēdējos gados modē nākuši vieglie un mazāk alkoholiskie vīni. Tieši tos vēlas mūsdienu patērētājs, bet pasūtīt, piemēram, "Merlot" dažviet kļuvis pat nepiedienīgi.

Pārdošanas analīze dažādos vīna tirgus segmentos liecina, ka tagad patērētājs dzer retāk, bet ir gatavs pirkt dārgākus vīnus. Un tā ir problēma jau Langdokai, kur ražo milzīgus apjomus vienkāršu, lētu vīnu.

Līdzšinējos Francijas vīnu patēriņa apjomus vairs nevar atjaunot. Pārpalikums noved pie cenu krituma, pieaugot ražošanas pašizmaksai, tostarp degvielas cenu paaugstināšanās dēļ, kas vīna biznesu daudzām saimniecībām padara nerentablu. Tāpēc būs jāizcērt daļa vīnogulāju. Taču priecē, ka valsts, izprotot problēmu mērogu un to būtību, sniedz atbalstu saviem vīndariem."

Vīna pārprodukcija vērojama ne tikai Francijā, bet visā pasaulē. Piecu gadu laikā (no 2016. līdz 2020. gadam) ražotājiem izveidojies 23,8 miljonu hektolitru vīna pārpalikums, kurus nav izdevies pārdot. Tie ir gandrīz 10% no kopējā ražošanas apjoma.

Pēc vīna tirgus eksperta Sergeja Panova vārdiem, vīna patēriņš krītas ne tikai Francijā, bet arī citās tradicionālās "vīna" valstīs: Itālijā, Spānijā.