Super piesārņotāji: 10% bagātāko mājsaimniecību ir atbildīgas par 40% emisiju ASV
Jaunā pētījumā atklāts, ka 10 % bagātāko ASV mājsaimniecību ir atbildīgas par 40 % no valstī saražotajām emisijām.
Jaunā pētījumā atklāts, ka 10 % bagātāko ASV mājsaimniecību ir atbildīgas par 40 % no valsts siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Tā vietā, lai pievērstos patēriņam, piemēram, transportam, pārtikai vai enerģijas patēriņam, pētījumā tika aplūkotas emisijas, kas saistītas ar iedzīvotāju ienākumiem.
Tika konstatēts, ka turīgās ASV mājsaimniecības gūst vislielāko labumu no emisijām, bet pašas ir visatbildīgākās par tām.
Pētījuma autori apgalvo, ka uz ienākumiem balstīts oglekļa nodoklis, jo īpaši ieguldījumiem, varētu palīdzēt mazināt nevienlīdzību klimata jomā un finansēt tik ļoti nepieciešamos dekarbonizācijas pasākumus.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā PLOS Climate, tika analizēti dati par emisijām, ko rada veids, kā cilvēki pelna naudu. Tas ietvēra darba veidus, kā arī pensijas un pasīvos ienākumus no investīcijām, kas atbalsta piesārņojošas nozares.
Analizējot piecu miljonu ASV iedzīvotāju ienākumus un emisijas laika posmā no 1990. līdz 2019. gadam, tika konstatēta "ievērojama un pieaugoša emisiju nevienlīdzība, kas pārsniedz ekonomiskās un rasu robežas".
Tika konstatēts, ka 1 % bagātāko mājsaimniecību ir atbildīgas par 15 līdz 17 % no visām emisijām ASV. No tiem 38 līdz 43 procenti ir saistīti ar investīcijām.
Vislielākās emisijas radīja baltādaino iedzīvotāju mājsaimniecības (33-36 tonnas CO2e gadā), bet viszemākās - melnādaino iedzīvotāju mājsaimniecības (17 tonnas CO2e).
Pētījumā norādīts, ka 2019. gadā 1 % iedzīvotāju, kas guvuši vislielākos ienākumus, 76 % bija baltie, kas nav latīņamerikāņi, 8 % - latīņamerikāņi un tikai 3 % - melnādainie.
Šīs atšķirības laika gaitā ir palielinājušās.
Tas liecina par "spēcīgu plaisu starp tiem, kuri saskaras ar vissmagāko ietekmi uz klimatu, un tiem, kuri gūst ekonomiskos un patēriņa labumus, kas veicina siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas", raksta pētījuma autori.
Dažādi citi pētījumi liecina, ka mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem un valstis, kas vismazāk veicina klimata pārmaiņas, parasti saskaras ar to vissmagākajām sekām.
