Nesavienojami ar pašreizējo Krievijas varu: Lavrovs sola "adekvātus Maskavas soļus" pēc Zviedrijas iestāšanās NATO
Krievijas ārlietu ministrs draud rīkoties adekvāti pēc tam, kad Stokholma būs pabeigusi iestāšanās procedūru NATO. Par to, ka Turcija vairs nepretojas Zviedrijas iekļaušanai militārajā aliansē, kļuva zināms dienu iepriekš.
Sergejs Lavrovs informācijas telpā atgriezies ar terminu, kas vairumam ārvalstu demokrātisko politiķu nav savienojams ar pašreizējo Krievijas varu. Krievijas ārlietu ministrs solīja "adekvātus" soļus pēc Zviedrijas iestāšanās NATO.
"Es jums apliecināšu, ka visas likumīgās intereses Krievijas Federācijas drošības jomā tiks nodrošinātas. Attiecīgie pasākumi, mēs zinām, kādi ir šie pasākumi, un kā tos realizēt praksē, tiks veikti," preses konferencē pēc sarunām ar Omānas ārlietu ministru paziņoja Lavrovs, atbildot uz jautājumu par traucējumu likvidēšanu ceļā uz Stokholmas iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē. "Soļus mēs speram adekvāti un, uzdrošinos apliecināt, laikus."
Ko konkrēti darīs Maskava pēc tam, kad Baltijā nepaliks neviena valsts bez dalības NATO, izņemot Krieviju, Lavrovs neteica.
Kremļa ārpolitikas resora vadītājs piebilda, ka ir pārsteigts par ātrumu, kādā gan Somija, gan Zviedrija atteikušās no sava neitrālā statusa, raksta "Rus.postimees.ee".
Par straujo sabiedrības noskaņojuma maiņu abās Skandināvijas valstīs jautājumā par pievienošanos NATO kļuva zināms pēc tam, kad Krievija uzsāka pilna mēroga agresīvu karu Ukrainā 2022. gadā.
Līdz šim pret Zviedrijas iestāšanos NATO iestājās Turcija, kas ir viena no senākajām alianses loceklēm. Prezidents Erdogans no Stokholmas panāca kurdu politiķu izdošanu, kurus oficiālā Ankara uzskata par teroristiem.
Tomēr pirmdien NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka Turcijas līderis piekritis atbalstīt Zviedrijas iestāšanos aliansē.
