Politoloģe: šī ir Putina lielākā sakāve visā viņa politiskajā karjerā
Militāro algotņu vienības "Vagner" sacelšanās Jevgēņija Prigožina vadībā, kas gandrīz izvērtās par pirmo kopš 1990. gadiem bruņoto puču, deva lielāko triecienu prezidenta Vladimira Putina autoritātei visu 24 gadu laikā, kopš viņš atrodas pie varas, vēsta "The Moscow Times".
Krievijas elite bija šokētas par notikumiem, kas izvērsās piektdien un sestdien, un sāka apšaubīt Putina kontroli pār valsti, atsaucoties uz avotiem un Krievijas vadībai tuviem cilvēkiem, ziņo "Bloomberg".
Pēc viņu teiktā (par to pašu iepriekš teica avoti "The Moscow Times"), Putinu vairākkārt brīdinājuši, ka 62 gadus vecais Prigožins, kurš izveidojis lielāko privāto armiju valstī, varētu pārvietot tehnikas kolonnas un bruņotos karotājus uz Maskavu.
Taču Krievijas prezidents ignorēja visus signālus un ļāva "Vagner" maršēt pa valsti un pieiet galvaspilsētai tik tuvu, ka varas iestādēm nācās ielās izvest tankus.
Spriedze elitē Ukrainas kara dēļ krājusies jau sen, norāda "Bloomberg" avoti.
Pēc "Bloomberg" avotu teiktā, Putins neesot laikus rīkojies, lai pieklusinātu Prigožinu, kas arī novedis pie krīzes.
Tikmēr Kremlis joprojām gatavojas Putina pārvēlēšanai uz piekto termiņu, lai vadonis varētu palikt pie varas līdz 2030. gadam. Lai gan Prigožina pučs, pirmajā brīdī, mērķus nav sasniedzis, krīzes iznākums būs tas, ka gan Krievija, gan Putins kļūs vājāki, teikts kāda Eiropas izlūkdienesta vērtējumā.
Tas, kas ir noticis, ir "Putina lielākā sakāve visā viņa politiskajā karjerā", saka politoloģe Jekaterina Šulmane,
"Prigožina dumpis parādīja, cik trausls realitātē ir Krievijas politiskais režīms," viņa norāda.
