Eiropa baidās aiztikt Krievijas naudu
Eiropas līderi sola naudu Ukrainas atjaunošanai, taču sapinušies paši savā juridiskajā meistarībā. Proti, loģiski būtu šim mērķim izmantot agresora līdzekļus, taču tam ir juridiski šķēršļi.
Likums neļauj ne konfiscēt Krievijas Bankas rezerves rietumvalstīs, ne arī izmantot ienākumus no to ieguldījumiem. “Problēma ir, kā izstrādāt to, kas būs pamatots no juridiskā viedokļa un var būt aizsargāts tiesā. Tas ir sarežģītāk, nekā šķita sākumā,” izdevumam “Financial Times” paudis kāds Eiropas diplomāts.
Pašlaik Eiropas Komisija strādā pie plāna, saskaņā ar kuru finanšu institūcijām, kur atrodas Krievijas aktīvi, būs jānodod daļa no tiem gūtās peļņas. Tomēr augsta ranga Vācijas pārstāvji šaubās, ka šis variants gūs pietiekamu atbalstu Eiropas Savienībā juridisku risku dēļ. Tieslietu ministrs Marko Bušmans esot izpētījis šo ierosmi un atzinis par juridiski neizpildāmu.
Kāds vācu ierēdnis norāda, ka šāda rīcība radītu precedentu, ko varētu izmantot citas valstis, piemēram, Polija, kas pieprasa no Vācijas reparācijas par Otrajā pasaules karā nodarīto postu.
Tikmēr Krievija sev necenšas “sasiet rokas”. Piemēram, Valsts dome pieņēmusi likumu, ka nevienam krievu iebrucējam par Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem nedraud kriminālatbildība, vienalga, vai pastrādāta laupīšana, izvarošana vai masu slepkavība.
