Privātās armijas Krievijā – mīna ar laika degli
foto: AFP/Scanpix
Pasaulē

Privātās armijas Krievijā - mīna ar laika degli

Jauns.lv

Jau ilgāku laiku pasaules sabiedrība seko līdz privātās armijas “ČVK Vagner” vadītāja Jevgēņija Prigožina konfliktam ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu. Prigožins ir apvainojis regulāro armiju gļēvulībā, problēmās ar munīcijas piegādēm un pat aizturējis pulkvedi, kuram publiski piespieda atvainoties par incidentu ar “Vagner”. Tomēr izrādās, ka šis, par teroristisku organizāciju atzītais militārais formējums nav vienīgais un ārvalstu eksperti lēš, ka Krievijā šobrīd ir vismaz trīsdesmit līdzīgu, kaut arī daudz mazāku bruņoto formējumu.

Privātās armijas Krievijā – mīna ar laika degli...

Kas ir “ČVK Vagner” un “Ahmat”

Prigožins, neraugoties uz vairākām sodāmībām par vardarbīgiem noziegumiem, savu karjeru Ķremlī sāka apkalpojušā personāla rindās, kā viesmīlis oficiālajos banketos un tieši šī iemesla dēļ viņš arī saņēmis iesauku “Putina pavārs”. Kaut kādā veidā viņām izdevās Kremļa saimniekam iepatikties, un Prigožins sāka saņemt milzīgus kontraktus par pārtikas piegādi dažādām valsts iestādēm. Milzīgais finansu pieplūdums deva viņam iespēju 2013. gadā izveidot šo militāro formējumu un nav nekādu šaubu, ka tas ir noticis ar tiešu Putina atbalstu. “Vagner” algotņi kopš tā laika ir piedalījušies faktiski visos ar Krieviju saistītos bruņotajos konfliktos, kā arī palīdzējuši organizēt apvērsumus vairākās Āfrikas valstīs. Viņu kaujiniekus tur aizdomās arī par Krievijas žurnālistu grupas nogalināšanu, kuri bija devušies uz Āfriku, lai izmeklētu tieši “Vagner” darbības Centrālāfrikā. Algotņi ir piedalījušies Krimas aneksijā, Donbasa konfliktā un tiešā karadarbībā, piemēram, Kramatorskas pilsētas ieņemšanā. Viņi ir apmācīti labāk, nekā regulārās armijas karavīri un saņem arī labu atalgojumu – karojošajiem maksājot 3 līdz 4 tūkstošus ASV dolārus mēnesī. Pēc cietumnieku masveida iesaukšanas tikai Ukrainā vien karoja aptuveni 50 tūkstoši šī formējuma kaujinieki, bet viņu kopējais skaits ir vismaz 70 tūkstoši.

Par otro spēcīgāko šāda veida bruņoto formējumu tiek uzskatīts Čečeniju pārstāvošais grupējums “Ahmat”, kurā ietilpst gan mehanizētais armijas pulks, gan īpašo uzdevumu vienība un vēl vairāki formējumi. Kaut arī formāli tie ir pakļauti Krievijas centrālajām militārajām institūcijām un Nacionālajai gvardei, taču neviens nešaubās, ka situācijai mainoties, šie karavīri pakļausies tikai un vienīgi Čečenijas diktatora Ramzana Kadirova pavēlēm. Tiesa gan, neraugoties uz ļoti labu bruņojumu un apmācību, Ukrainas karā šī vienība izpelnījusies iesauku “Tik – tok” armija, jo tās kaujinieki vairākas reizes ir pieķerti kaujas varoņdarbu inscenēšanā filmēšanas nolūkos. Vienība arī tiek izmantota, lai nepieļautu regulārās armijas daļu atkāpšanos, jo “Ahmat” bez šaubīšanās atklāj uguni pa bēgošajiem karavīriem.

Vienības Aizsardzības ministrijas un privāto kompāniju paspārnē

Viena no zināmākajām Krievijas AM veidotajām vienībām ir “Štorm” (Vētra), kura līdzīgi kā “Vagner” arī daļēji tika komplektēta no ieslodzītajiem. Raidorganizācijas CNN pētījums liecina, ka tā veidota pēc tādiem pašiem principiem, kā citas privātās kaujas vienības un jau pagājušā gada oktobrī ir piedalījusies kaujās pie pilsētas Soledaras, kur cieta pamatīgus zaudējumus. Ir minētās vienības kaujinieku liecības, kurās tiek apgalvots, ka viņus apšaudījuši arī Krievijas regulārās armijas spēki, bet vairāki cilvēki it kā par nodevību ir nošauti bez tiesas lēmumiem. Savukārt ievainotajiem nav sniegta nekāda medicīniskā palīdzība, un daudzi ir nomiruši situācijās, kad ievainojums sākotnēji pat nav bijis dzīvībai bīstams. Vēl ir zināms, ka ar Krievijas AM līdzdalību ir dibinātas arī privātās kompānijas “Redut” un “Patriot”. Tiesa gan, skaitliskajā ziņā tās nevar sacensties ar šīs jomas līderēm un tajās ir vien vairāki simti kaujinieku.

Medijos ir atrodama arī informācija, ka šādas privātas kaujas grupas ir nodibinājuši vismaz vairāki Krievijas reģionu gubernatori, kur gan tās tiek dēvētas par “brīvprātīgajiem pašaizsardzības spēkiem”. Tāpat ir arī informācija, ka līdzīgus bruņotos formējumus organizē arī lielajos, valstij piederošajos monopoluzņēmumos – “Gazprom” un “Rosatom”, kā arī privātajā niķeļa ieguves kompānijā “Noriļskas niķelis”. Eksperti gan prognozē, ka šīs vienības, visticamāk, karā netiks iesaistītas, bet tiek veidotas gadījumam, ja Krievijā kardināli mainīsies situācija un sāksies asiņaina cīņa par īpašumu pārdali.

Līgums ar Aizsardzības ministriju

Jūnija sākumā Krievijas aizsardzības ministrs Šoigu izdeva pavēli par to, ka visiem privātajiem un brīvprātīgajiem šīs valsts bruņotajiem formējumiem ir obligāti jānoslēdz līgums ar viņa vadīto resoru. Kā iemesls tika minēts, ka tādā gadījumā ministrija varēs uzņemties visus ar uzturēšanu un apgādi saistītos jautājumus, kā arī nodrošināt sociālās garantijas karojošajiem un nāves gadījumā arī viņu radiniekiem. Šoigu lēmumu publiski ir atbalstījis arī prezidents Putins. Te gan jāpiezīmē, ka Krievijā jebkāda algotņu vienību veidošana ir aizliegta ar likumu, taču tas nekādi nav traucējis to organizācijā. Mazākās vienības šai pavēlei pakļāvās bez ierunām, bet 12. jūnijā šo līgumu noslēdza arī “Ahmat” – kopskaitā to ir izdarījuši jau desmit dažādi bruņoties formējumi.

Tomēr Progožins pagaidām to darīt ir atteicies. Viņš to pamato ar viedokli, ka “Vagner” kaujinieki nav gatavi atgriezties uz “kauna ceļa”, domājot ar to regulārās armijas vājo kaujas garu. Tāpat viņš arī izsaka šaubas par AM spējām apgādāt vienību ar visu nepieciešamo, dodot arī mājienu, ka visā apgādes sistēmā valda korupcija un ģenerāļi uz katra iepirkuma  nopelna. Militārajā ziņā vienība jau tāpat esot integrēta bruņotajos spēkos un augstākstāvošo komandieru pavēles tiekot pildītas. “Vienība arī bez šī līguma ir ar ļoti augstu efektivitāti un pilnībā pakļaujas Krievijas un tās armijas virspavēlnieka (Putina) interesēm.” – apgalvo Prigožins.

Kurš kritīs pirmais – Šoigu vai Prigožins

Šādu jautājumu dažādi eksperti uzdod arvien biežāk, jo konflikts starp abiem ir pamatīgi samilzis. Nav nekāds noslēpums, ka Putins nav apmierināts ar aizsardzības ministra un viņa vadītā resora darbību, taču viņa nomaiņa sabiedrībai varētu likt sākt uzdot zināmus jautājumus. Krievijas propagandas mašīna nemitīgi atkārto naratīvu, ka speciālajā armijas operācijā viss notiek pēc plāna un nepārtraukti tiek ziņots par milzīgiem Ukrainas armijas zaudējumiem un iznīcinātu Rietumu piegādāto kaujas tehniku. Šādā situācijā pēkšņa aizsardzības ministra nomaiņa liktu noprast, ka kaut kas tomēr nav īsti kārtībā. Tiesa gan, vienā no pēdējām kara dalībnieku apbalvošanas ceremoniju videomateriālā ir nepārprotami redzams, ka Putins pret Šoigu izrāda acīm redzamu nepatiku, pagriežot viņam muguru un nesarunājoties. Jāatgādina, ka pirms kara viņi demonstrēja, ka ir labi draugi un kopā pavada laiku pie dabas krūts taigas mežos.

Savukārt Prigožins pakļaujas tikai un vienīgi personīgi Putinam un iespējams, ka saskaņo ar viņu arī visus pret bruņotajiem spēkiem vērstos kritiskos izteikumus. Vairāki eksperti gan uzskata, ka Prigožins ir aizgājis par tālu, tādēļ gadījumā, ja Krievijai izdosies atvairīt Ukrainas pretuzbrukumu un situācija frontē normalizēsies, viņš Putinam vairs nebūs vajadzīgs. Tādā gadījumā Krievijas teritorijā esošos “Vagner” spēkus varētu pilnībā pakļaut AM, saglabājot neatkarību vien tai daļai, kas veic speciālus uzdevumus ārpus valsts teritorijas. Grūti gan šobrīd prognozēt, kā šādu lēmumu uztvertu paši “Vagner” kaujinieki, jo Prigožinam viņu vidū ir neapstrīdama autoritāte. Katrā gadījumā, Krievijai ir jābūt gatavai uz to, ka ciešot zaudējumu karā, visas šīs algotņu armijas, visticamāk, pārvērtīsies bruņotiem bandītu formējumiem, kas runājot kāda eksperta vārdiem “saraustīs gabalos visu valsti”. Atsevišķi bijušo “Vagner” kaujinieku “varoņdarbi” civilajā dzīvē pēc atgriešanās no karadarbības zonas, to spilgti apliecina.