Krievijā aicina abortus pārņemt valsts kontrolē

Šis viedoklis sakrīt ar Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarha Kirila nostāju, kurš jau agrāk izteicies, ka aborti ir izslēdzami no privāto klīniku pakalpojumiem, kuras iedzīvojoties “no sievietes bēdām”.

Pagaidām Krievijā sievietes var veikt abortu pēc pašas vēlmes līdz 12. grūtniecības nedēļai, izvarošanas gadījumā – līdz 22. nedēļai. Krievijas varasiestādes meklē veidus, kā veicināt dzimstību, bet nekas efektīvs nav panākts.

Pētījumi liecina, ka abortu aizliegumi dzimstību neveicina, bet rodas pagrīdes klīnikas, kur sievieti var sakropļot vai pat procedūra beigties ar viņas nāvi. Ilgākā laikā abortu aizliegums noved pie noziedzības un pamestu bērnu skaita pieauguma, norāda amerikāņu ekonomisti Džons Donohjū un Stīvens Levits.

Statistika atklāj, ka galvenokārt sievietes izvēlas veikt abortu, kad dzīves apstākļi neļauj apgādāt bērnu. Ja viņas tomēr dzemdē pret savu gribu, pieaug iespēja, ka šādi bērni nokļūs uz ielas vai bāreņu namos, bet pieaugot kļūs par noziedzniekiem.

2015. gadā Krievijas Valsts domes deputāti Sergejs Popovs un Jeļena Mizuļina jau iesniedza likumprojektu, kas ļautu veikt abortus tikai medicīnisku iemeslu dēļ un vienīgi valsts slimnīcās. Toreiz valdība to noraidīja, iebilstot, ka būs vairāk pamestu bērnu un pagrīdes abortu.

Dzimstība Krievijā strauji pasliktinās, 2022. gadā piedzima 1,306 miljoni bērnu, vismazāk kopš 2001. gada. Kopumā valstī mirstība ir pusotru reizi lielāka par dzimstību (pērn nomira 1 905 778 cilvēki).

Turklāt Krievijas demogrāfiju grauj iebrukums Ukrainā. Neatkarīgie sociologi salīdzinājuši šos skaitļus ar mirstības līmeni 2021. gadā, un atklājies, ka 2022. gadā tieši jaunu vīriešu mirstība bija daudz augstāka. Karā bojā gājušo vīriešu īpatsvars 20 līdz 24 gadu vecuma grupā veido pusi no visiem mirušajiem šā vecuma jaunajiem vīriešiem Krievijā. Proti, katrs otrais 20 līdz 24 gadu vecs vīrietis, kurš pērn gāja bojā Krievijā, kritis karā Ukrainā.