Haoss, laupīšana un kolaborantu bēgšana - kā okupanti veic "evakuāciju" no Zaporižjas?
Krievu okupanti paziņojuši par masveida "evakuāciju" Zaporižjas apgabalā, taču vietējie iedzīvotāji nelabprāt pamet savas mājas. Tikmēr kolaboranti un iebrucēju rokaspuiši labprāt bēg uz Krimu vai Krieviju.
5. maijā Zaporižjas apgabala okupētās daļas gauleiters Jevgēņijs Balickis sacīja, ka okupācijas varas iestādes plāno evakuēt iedzīvotājus no 18 apdzīvotām vietām, kas atrodas netālu no sadursmes līnijas. Kopumā tie ir vairāk nekā 70 tūkstoši cilvēku.
Dažviet, "evakuācija" ir brīvprātīga, dažreiz piespiedu kārtā. Cilvēkus iebiedē par karadarbības saasināšanos vai sola katram pēc aizbraukšanas dot 10 000 rubļu, lai gan gauleiteri noklusē, ka šāda palīdzība tiek sniegta tikai krievu pases īpašniekiem.
Savā vēstījumā Balickis apliecināja, ka, neskatoties uz evakuāciju, "panikas nav". Tikmēr visu procesu pavada pilnīgas dezorganizācijas un haosa atmosfēra. Degvielas uzpildes stacijās radies degvielas deficīts, veikalos beidzas pārtika, bankomātos beidzas skaidra nauda. Zaporižjas apgabala administrācijas vadītājs Jurijs Malaško norādīja, ka krievi apzināti neieved pārtiku, lai piespiestu vietējos iedzīvotājus aizbraukt.
Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs sacīja, ka sākumā okupanti izveda iedzīvotājus tikai uz Berdjansku un Kirilivku. Kad viņi saprata, ka Kirilivkā nekas nestrādā, jo tur viss bija slēgts vairāk nekā gadu, okupanti sāka vest cilvēkus uz Berdjansku, Rostovu un Dagestānu. Ir zināms par gadījumiem, kad ukraiņi it kā tika vesti uz Berdjansku, bet patiesībā nogādāja Rostovā, kur tika izmitināti telšu nometnēs.
Malaško skaidro vēl vienu piemēru. Gauleiteri sacīja, ka drīzumā notiks Ukrainas ofensīva, tāpēc daļu cilvēku pārcēla uz Berdjansku. Tomēr tur viņi faktiski izrādījās pamesti likteņa varā, bez ērtībām un iztikas līdzekļiem, tāpēc cilvēkiem pašiem nācās atgriezties mājās.
"Mums ir arī dati, ka Krievijas militārpersonas apmetas evakuēto cilvēku mājās un vienkārši izlaupa, marodierē - iespējams, viņiem nepietiek tualetes podu," sacīja Zaporižjas apgabala militārās administrācijas priekšnieks.
Tikmēr Fjodorovs sacīja, ka Krievijas "evakuācija" patiesībā ir izgāzusies, jo lielākā daļa civiliedzīvotāju atsakās to darīt. Pēc viņa aplēsēm, to cilvēku skaits, kuri piekrita izbraukt ar autobusiem, ko organizēja Gauleiteri, mērāms tikai simtos cilvēku.
"No otras puses, mēs redzējām, ka cilvēki, kas ieradās no kontinentālās Krievijas un apmetās uz dzīvi Melitopolē sagrābtajās mājās un dzīvokļos, patiešām devās prom jau pirmajā evakuācijas dienā, neskatoties uz to, ka gauleiteri nepaziņoja par evakuāciju no Melitopoles," saka Fjodorovs.
Daudz vairāk aizbraukt gribētāju ir starp kolaborantiem, okupantu rokaspuišiem un tiem, kas brīvprātīgi saņēmuši Krievijas pasi. Malaško norādīja, ka viņi bēg vai nu uz Krimu, vai caur Doneckas apgabalu uz Krievijas Federāciju.
"Izbraukšana tiek novērota galvenokārt no lielajām pilsētām - Enerhodaras, Melitopoles, Berdjanskas. Krievi saprot, ka drīzumā tuvojas šo teritoriju deokupācija un tāpēc viņi kaut ko dara, lai aizsargātu savējos," sacīja apgabala vadītājs.
Tikmēr Ukrainas izlūkdienesti ziņo, ka okupācijas varas pārstāvji ņem līdzi visu vērtīgo, ko var pārvadāt: automašīnas, aprīkojumu, sadzīves tehniku un svarīgus dokumentus.
Piemēram, Melitopoles rajona Veselojes ciemā vietējie "policisti" slēdza nodaļu un sadedzināja visu dokumentāciju. Tas pats notika Melitopoles "pasu birojā" un tā sauktajā "militārajā dienestā".
Tikmēr visizteiktākā ir situācija Enerhodarā, kur iebrucēji izved pat medicīnisko aprīkojumu, bet pacienti tiek nosūtīti uz Melitopoles slimnīcu. Pilsētā nedarbojas stacionārais interneta, administratīvie pakalpojumi un ievērojama daļa aptieku. Novērojama arī ažiotāža pirmo nepieciešamības preču jomā.
