Vēstules no Āfrikas. Tanzānijas šopings
Pirms vairākiem gadiem Pasaules Banka ziņoja, ka gandrīz puse cilvēku pasaulē spiesti iztikt ar nepilniem pieciem eiro dienā. Ja vēl Āzijā nabadzība tomēr ievērojami mazinās, tad Subsahāras jeb Melnajā Āfrikā, uz dienvidiem no Sahāras, tā sākot iesakņoties – te 84,5% cilvēku izdzīvojot ar šādu vien rocību.
Bet – ir statistika, un ir reālā dzīve. Ubagus Tanzānijā esmu redzējis, bet pat mazāk nekā Rīgā vai Londonā. Badā mirējus uz ielām – nekad. Reālus bezpajumtniekus – arī nekad.
Un izdzīvot tikai vēdera tiesai te var arī par četriem eiro dienā, ja nav ļoti augstas prasības, turklāt pat negatavojot mājās. Vienkāršā ēstuvē cepti kartupeļi ar vistu un nedaudz salātiem maksā ap 1,20 eiro, un maltīte ir garšīga. Ja pērk pats visu tirgū, būs lētāk. Piemēram, gana labs rīss maksā 1,20 eiro kilogramā, viens banāns – astoņus centus.
Nesen biju tirgū, iztērēju ap 20 eiro. Liels banānu ķekars, divi brangi avokado, kādi seši lieli burkāni, spainītis kartupeļu, 30 olas, divi kilogrami liellopu gaļas (viens maksā 3,20 eiro). Plus brillēm nokritušo kāju salaboju par 1,2 eiro. Transports – mocītis – ap 20 kilometru vēl 5,20 eiro, bet var braukt arī ar sagrabējušu autobusu, par 20 centiem. Toties mocīša vadītājs piedāvā papildu servisu – atrod briļļu meistaru un nes pirkumus.
Protams, pajumte arī vajadzīga, un te sākas variācijas, kā jau visur. Normāls īres mājoklis, slēgtā teritorijā, ar trim istabām, virtuvi, divām tualetēm maksā ap 160 līdz 180 eiro mēnesī. Neliels studijas tipa dzīvoklis, guļamistaba un otra istaba, apvienota ar virtuvi – 75 eiro.
Ļoti vienkāršs miteklis, ar elektrību, bet tualeti ārā (caurumu grīdā) – 40 eiro. Jāsamaksā īre uzreiz par pusgadu.
Par elektrību šeit norēķinās uz priekšu, par 20 eiro nopērkamas simts kilovatstundas. Gāzes balons izvelk mēnesi, nepilni desmit eiro. Ūdens no krāna vismaz mums ir par velti, jo nāk no urbuma, bet dzeršanai pērkam bodītē, 13 litru bunduli par 1,60 eiro.
Skolotāja alga Tanzānijā ir ap 280 eiro, medmāsai – ap 170 eiro, bet varot nopelnīt arī ap 380 eiro. Divu strādājošu pieaugušo ģimene tātad var iztikt. Un tie, kas raujas melnām miesām tīrumā? Paēduši ir, tirgū pārdod savus lauku labumus, un visdrīzāk oficiālajā statistikā neietilpst. Tas ir mīts, ka afrikāņi ir slinki. Dabūt šeit vīru brigādi mājas būvei vai citiem darbiem nav problēmu, un viņi strādās no rīta līdz vakaram.
Daresalāmas tirdzniecības centros gan nav vērojama tāda burzma kā Rīgā “Akropolē”, pie “KFC” ēstuves rinda nestāv, un tas pilsētā ar 7,4 miljoniem iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka vietējie lielākoties tomēr nevar atļauties lieki tērēties. Šis tas atsauc atmiņā Latviju 90. gadu pirmajā pusē, bet tāpat kā mūsu valsts nav stāvējusi uz vietas, tā arī Tanzānija pamazām attīstās.
Šogad Viktorijas ezerā izbrauca pašu valstī uzbūvēts 92,6 metrus garais kuģis “Mwanza” ar 1200 pasažieru vietām, un valdība kaļ plānus par 50 kilometru gara tilta būvi starp Zanzibāru un kontinentu. Pilnīgi nabagi tā nedara. Pole pole – lēnām, saka Austrumāfrikā. Bet uz priekšu.
