Putins apgalvo, ka atceļ publiskās svinības bailēs par drošību. Patiesība ir krietni pazemojošāka

Krievijas valdība ir brīdinājusi cilvēkus visā valstī Uzvaras dienā turēties pa gabalu no militārajām instalācijām, savukārt pasākums, kura laikā parastie pilsoņi visā Krievijā maršē ar Otrā pasaules karā bojāgājušo tuvinieku portretiem, pārcelts tiešsaistē. 

"Terorisma draudi" it kā nākot no Ukrainas - Krievijas mediji 24. aprīlī ziņoja, ka 30 kilometru attālumā no Maskavas atrasts nogāzies Ukrainas drons. Laikam jau grūti samierināties ar to, ka Krievijas gaisa aizsardzība nespēj garantēt Maskavas debesu drošību valsts gada lielāko patriotisko svinību laikā.

Ukrainas drona uzbrukums Sarkanajam laukumam Uzvaras dienas militārās parādes laikā Putinam būtu pazemojošs, taču ticamāk šķiet, ka viņu vairāk satrauc iespējamais pazemojumus no tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas maršē ar Ukrainā kritušo dēlu un vīru portretiem. 

Kamēr oficiālās Krievijas amatpersonas norādījušas uz mazāk nekā 6000 militārajiem upuriem Ukrainā, Ukraina apgalvo, ka nogalināti aptuveni 150 000 Krievijas militārpersonu. Pat konservatīvo rietumu aplēses virzās uz 60 000 atzīmi.

Svētku parādēm ir savi riski. Neskatoties uz oficiālo pasākumu atcelšanu, 1. maijā pilsētās visā Krievijā notika dažas nelielas pulcēšanās, uz kurām cilvēki ieradās ar pretkara karogiem.

Publisku pasākumu aizliegšana maija brīvdienās, visticamāk, vairāk saistīta ar Putina paranoisko apsēstību ar jebkuru kara kritikas izskaušanu, pat ja atklāts atbalsts Ukrainai ir niecīgs un tautas sacelšanās draudi ļoti attāli, norāda "The Guardian" publikācijas autore Samanta de Benderna (darbojas Krievijas un Eirāzijas programmā "Chatham House" un ir politiskā komentētāja LCI televīzijā Francijā).

Tajā pašā laikā konflikts militārajās aprindās turpina augt. 90 minūšu ilgā intervijā ar militāro blogeri 29. aprīlī kaujinieku grupējuma "Vagner" izveidotājs Jevgeņijs Prigožins izteicās par Krievijas armijas katastrofālo stāvokli un sacīja, ka "ir pienācis laiks, kad mums jābeidz melot Krievijas Federācijas iedzīvotājiem, sakot, ka viss ir labi".

Prigožins arī draudēja izvest savus vīrus no Ukrainas pilsētas Bahmutas, kuru Krievija cenšas ieņemt jau deviņus mēnešus.

Konflikti parādās ne tikai starp Krievijas privāto armiju un Aizsardzības ministriju. 25. aprīlī "Gazprom" privātās armijas "Potok" karavīri nosūtīja Putinam video, kurā sūdzējās, ka viņi pārvesti uz citu privāto armiju ("Redut") un pēc tam viņiem draudējuši "Vagner" grupējuma karavīri, kuri paziņojuši, ka viņus nošaus, ja atkāpsies no saviem amatiem.

Aprīļa sākumā Luhanskas reģiona regulārās armijas mobilizētie karavīri pazuda, pēc tam, kad radiniekiem paziņoja, ka viņus "Vagner" grupējumam pārdevis viņu komandieris. Kad Prigožins nomelno Krievijas armijas katastrofālo stāvokli, viņš zina, par ko runā.

Putinu kritizē arī krievu nacionālistiski prokardināli militārie blogeri. Pazīstamākais no tiem ir Igors Žirkins, kurš atklāti nosoda Putina nevēlēšanos izmantot Krievijas pilno militāro varu Ukrainā.

2. aprīlī, sprādzienā kādā no Sanktpēterburgas kafejnīcām (kas agrāk piederēja Prigožinam) bojā gāja Krievijas propagandists, tā dēvētais kara korespondents Vladlens Tatarskis, Krievijas valdība vainoja Ukrainas "teroristus".

Prigožins paziņoja, ka uzbrukumu, iespējams, izraisījusi cīņa starp tiem, ko viņš dēvē par krievu radikāļiem. 

Krievija neatrodas uz tautas revolūcijas robežas, taču Putins joprojām jūtas pietiekami apdraudēts ar publiskiem pretkara protestiem, apturot pirmās miermīlīgās pilsoņu neapmierinātības pazīmes. Tas parāda fundamentālas bailes izrādīt jebkuru vājumu, ko varētu izmantot viņa bruņotie kritiķi.