Francijā gaidāmi jauni protesti pret pensiju sistēmas reformu
Francijā otrdien gaidāmi jauni protesti un streiki pret pensiju sistēmas reformu, no kuras valdība negrasās atteikties.
Galvenā reformas sastāvdaļa ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 62 līdz 64 gadiem. Turklāt paredzēts pagarināt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu pilnas pensijas saņemšanai. Vienlaikus minimālo pensiju plānots paaugstināt līdz 1200 eiro.
Protestu kustība pret pensiju reformu ir lielākā iekšpolitiskā krīze prezidenta Emanuela Makrona otrā amata termiņa laikā, Parīzes un citu pilsētu ielās sadursmēm starp policiju un protestētājiem izceļoties ik dienu.
Arodbiedrību šodien izsludinātie streiki un protesti ir desmitā šāda mobilizācija kopš šo protestu sākuma janvāra vidū.
"Makron, nē!" Francijā cilvēki iet demonstrācijās, streiko un lamā prezidentu, protestējot pret pensiju reformu. 2023. gada janvāris-marts
Pēdējā lielā šāda streiku un protestu diena bija ceturtdien, kad izcēlās līdz šim vardarbīgākās sadursmes starp protestētājiem un drošības spēkiem. Todien policija Francijā aizturēja 457 cilvēkus un tika ievainots 441 policists.
Pirms aptuveni divām nedēļām valdība, izmantojot pretrunīgi vērtēto konstitūcijas 49.panta 3.daļu, izšķīrās likumprojektu par pensiju sistēmas reformu apstiprināt ar dekrētu, atsakoties no balsojuma Nacionālajā sapulcē. Tas izsauca sašutumu gan parlamenta deputātu vidū, gan sabiedrībā.
Arodbiedrības solījušas turpināt masu protestus kamēr valdība nepiekāpsies, ko tā, kā izskatās, negrasās darīt.
Tā vietā, lai svinīgi uzņemtu Lielbritānijas karali, Makrons pirmdien krīzes sarunās tikās ar Francijas premjerministri Elizabeti Borni, valdības ministriem un likumdevējiem.
Makrons sanāksmē sacīja, ka jāturpina komunicēt ar arodbiedrībām, bet uzsvēra, ka vardarbīgajiem protestiem nav nekādas saistības ar pensijām, bet tie vērsti pret institūcijām un drošības spēkiem.
Makrons pārmeta kreiso ekstrēmistu partijai "Nepakļāvīgā Francija" (LFI) mēģinājumus "deleģitimēt saprātīgu kārtību, mūsu iestādes un to instrumentus".
Izrādot samierniecisku žestu, Borne ieplānojusi nākamajās trīs nedēļās sarunas ar parlamenta locekļiem, politiskajām partijām, vietējām varasiestādēm un arodbiedrībām.
Ja arodbiedrības piekritīs sarunām, Borne, domājams, piedāvās jaunus pasākumus pensiju sistēmas reformu ietekmes mīkstināšanai.
Taču arodbiedrību sākotnējā reakcija nav bijusi daudzsološa.
Arodbiedrības CFDT līderis Lorāns Bergers, kurš ieņēmis neierasti stingru nostāju pret pensiju sistēmas reformu, sacīja, ka pieņems sarunu piedāvājumu, bet tikai tad, ja reforma vispirms tiks nolikta malā. Viņš aicināja valdību nākt klajā ar "ļoti lielu soli pensiju jautājumā".
LFI līderis Žans Liks Melanšons svētdien izteicās, ka ir ļoti vienkāršs veids situācijas noregulēšanai un tas ir atsaukt reformu.
Šodien par drošību un kārtību Parīzē gādās 5500 policistu. Avots policijā atklāja, ka galvaspilsētā uz protestiem varētu sapulcēties līdz 100 000 cilvēku, bet visā Francijā protestēt 650 000 līdz 900 000 cilvēku.
