Krievijas opozicionārs: Putina aresta orderis maina ļoti daudz
Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) izdotais Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderis maina ļoti daudz, pat neskatoties uz to, ka Krievijā šīs tiesas spriedumi netiek atzīti, "Rus.LSM" programmas "TČK" ēterā norādīja Krievijas opozīcijas politiķis un blogeris Maksims Kacs.
Viņaprāt, ar Vladimira Putina aresta ordera palīdzību tika nosūtīts signāls Krievijai un tās elitēm, ka pie pašreizējā prezidenta vienoties ar Rietumiem vai noņemt sankcijas nesanāks, vēsta "Rus.LSM.lv".
"Tātad, ja agrāk Putinu elites uztvēra kā tādu tēti, kas pasargā viņus no jebkādas apspiešanas, (..) tagad visiem parādīts, ka vairs Putinam šeit nav balsstiesību."
Turklāt Krievijas elites šo signālu sapratušas pareizi, jo sarunās ar Rietumiem par sankciju noņemšanu vērsušās pēc palīdzības pie opozīcijas un žurnālistiem, nevis pie Krievijas prezidenta, norādīja Kacs.
"Tas liecina, ka šo vienādojuma daļu visi saprot labi. Ka tagad ne jau Putins risina, tagad ne pie viņa jāiet, ja gribi atrisināt problēmu."
Tādējādi Rietumi mudina Krievijas eliti uz šķelšanos. Runājot par Rietumu sankcijām, blogeris norādīja, ka, uzsākot Krievijas pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, tās palīdzējušas Putinam saliedēt elites ap sevi, taču šobrīd tas darbojas "pretējā virzienā".
"To, ka šo viņa [starptautiskās krimināltiesas] lēmumu atbalstīja Vācijas un ASV politiskās varas iestādes, tas viennozīmīgi pasaka Krievijas elitēm: viss, mēs tagad jums pasakām, kamēr ir Putins, jūs ar mums nevarēsiet vienoties nekādi caur viņu. Caur kādu citu mēģiniet, caur viņu - jautājums ir slēgts. Viņš jums vairs nav palīgs," rezumē politiķis.
Jau ziņots, ka SKT ir izdevusi Krievijas režīma līdera Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus par ukraiņu bērnu deportācijām.
Krievija nav SKT dalībvalsts un nav skaidrs, kā SKT plāno izpildīt orderi. Arī Ukraina nav SKT dalībniece, taču Kijiva ir pieņēmusi tiesas jurisdikciju un sadarbojas ar tās prokurora biroju.
SKT Romas statūtu dalībnieces ir 123 valstis, starp kurām ir Dienvidamerikas valstis un apmēram puse Āfrikas valstu, tāpēc tām formāli ir jāņem vērā SKT izdotie orderi. Starp valstīm, kas nav parakstījušas un ratificējušas šos statūtus, ir Baltkrievija, Indija, Ķīna, Kazahstāna un Turcija. ASV un Krievija šos statūtus parakstīja, bet vēlāk atsauca savu parakstu.
