Kaimiņvalstīs e-cigarešu aizliegumi atver melnā tirgus elles vārtus - arī Latvijā lemj, ko ar tām darīt

Saeimā Sociālo un darba lietu komisija šodien skata likumprojektu "Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā". Citiem vārdiem – tiks lemts par tā saucamo e-cigarešu aprites ierobežošanu.

Šis produkts, kā zināms, ir salīdzinoši nesena alternatīva parastajām cigaretēm.

To pievilcība pamatā tiek izskaidrota ar neskaitāmajām garšām, formām, smaržām un krāsām, kā arī faktu, ka šādu pīpju pīpēšana nerada sadūmojumu.

Aromatizēto cigarešu aizliegums iecerēts kā mēģinājums pasargāt nepilngadīgos, kurus šādi esot viegli pievilināt.

Tikmēr attiecīgā nozare argumentē, ka šāds skatījums uz situāciju – ka bērnus pievilina smaržas, garšas un krāsas – neiztur kritiku un norāda, ka aromatizētu bezdūmu cigarešu aizliegums faktiski nozīmētu visu e-cigarešu aizliegumu tirgū.

Ņemot vērā to, ka šī faktiski ir uzskatāma par inovāciju, iztrūkst pētījumu par šādu smēķējamo ierīču ietekmi ilgtermiņā.

Savukārt iedokļi joprojām dalās kā sabiedrībā, tā arī Saeimā. Citi e-cigaretes sparīgi dēvē par “sērgu”, bet citi – norāda uz to, ka tā it kā esot mazāk skādējoša alternatīva tradicionālajām cigaretēm.

Tās, kā zināms, nedz likumus pieņemošajām, nedz sargājošajām iestādēm tā arī nav izdevies izraut no bērnu, jauniešu rokām.

Skolēni sevi bendē ar žurku indi

Domājot par to, kā situāciju varētu ietekmēt šāda ierobežošana, varētu būt noderīgi paskatīties uz Lietuvas un Igaunijas pieredzi, kur likumdevējs, gan par laimi, gan par nožēlu, ir vairākus soļus priekšā Latvijai.

Kā vienā tā otrā valstī stingra legālo e-cigarešu tirgotāju ierobežošana ir novedusi pie strauja melnā tirgus uzplaukuma, kurš sociālo tīklu laikmetā ir ļoti grūti apkarojams.

Krievijā radītais sociālais tīkls “Telegram” diemžēl ir kļuvis par ērtu rīku gan nelegālajiem vielu tirgotājiem, gan klientiem, kuri bieži vien ir tālu no pilngadības.

Policijai iespraukties pa vidu šādos darījumos un tos novērst, sodot pārkāpējus, ir ļoti grūti.

Vēl pērn Lietuvas mediji ziņoja par “jaunu sērgu” – nepilngadīgo jauniešu vidū esot ļoti izplatīta apreibināšanās, smēķējot nelegālās cigaretes, kas pildītas ar psihoaktīvām vielām, kuras ir graujošas cilvēka veselībai, tostarp žurku indi un dzesēšanas šķidrumu.

Viļņas policija informēja sabiedrību, ka pusaudži pie šiem šķidrumiem un ierīcēm tiek nelegālā ceļā – tās valstī tiek ievestas no Ķīnas un pārdotas sociālajos tīklos, kuri garantē pietiekamu anonimitāti un privātumu.

Nav noslēpums, ka “Telegram” jau izsenis ir kļuvis par šāda veida “darba rīku” gan e-cigarešu, gan arī narkotiku u.c. aizliegtu preču tirgotājiem.

Īpaši zināms pērn kļuva stāsts par Jona Basanaviča ģimnāzijas skolēniem, kuri nonāca slimnīcā, jo bija smēķējuši šādā veidā iegūtas e-cigaretes, kurās visticamāk bijusi sapildīta žurku inde.

Policija Lietuvā neslēpj, ka tikt galā ar šādu incidentu krasu pieaugumu nav viegli, kamēr legālie tirgotāji pauž sašutumu par valsts iestāžu nespēju sakārtot situāciju.

Aizliegums tirgot košļājamās gumijas, augļu u.c. aromātu cigaretes un šķidrumus Lietuvā stājās spēkā no 2022. gada 1. jūlija.

Atļauti joprojām ir produkti ar tabakas smaržu un garšu. Šāda likumdošana veidota, pieturoties pie izpratnes, ka dažādās cigaretēm neraksturīgās garšas “spēj pievilināt nepilngadīgos”.

Arī šo nostāju legālie tirgotāji un nozare kopumā apstrīd. Līdzīga argumentācija vada centienus ierobežot e-cigaretes arī Latvijā.

Igaunijā aizliegums noved pie vēl lielākām problēmām

Tikmēr Igaunijā, kas mēģinājumos regulēt e-cigarešu apriti arī pieredzes ziņā ir krietni priekšā Latvijai, parlamentā jau virzās iniciatīva atcelt attiecīgos aromatizēto pīpju un šķidrumu aizliegumus.

Izņēmums – saldumu un saldināto dzērienu aromāti, kas paliks neatļauti.

Iemesli šādam teju 180 grādu pagriezienam ir tādi paši kā Lietuvā – strauji atplaucis melnais tirgus un likumu sargājošo iestāžu nespēja tikt galā.

Tendences Igaunijā ir pietiekami šausminošas – vēl dati par 2019. gadu, kad spēkā stājās pirmie ierobežojumi šādiem produktiem, liecina, ka 80-85% tirgus nonāca noziedznieku-nelegālo tirgotāju rokās.

E-cigaretes no pusaudžu un jauniešu rokām nepazuda, tās vienkārši turpmāk tika pirktas nelegāli.

Tās tiek arī ievestas no citām valstīm un publiskie paziņojumi, ar kuriem savstarpēji apmainījušies Igaunijas varas pārstāvji liek vien secināt, ka izkontrolēt šos procesus uz robežas pietiekamā līmenī neizdodas.

Arī Latvijā situācija ar interneta tumšākajos nostūros nopērkamām e-cigaretēm un šķidrumiem ir, maigi sakot, nomācoša.

Jauns.lv jau iepriekš vēstīja, ka zinātājam – neatkarīgi no vecuma – diemžēl ir visas iespējas ļoti ātri tikt pie kārotās, nelegālās preces ar aplikācijas “Telegram” palīdzību.

Valsts policija (VP) cīnās ar narkotiku u.c. preču nelegālu apriti šajā vietnē, taču šis uzdevums ir neapskaužami grūts.

Protams, ka tāpat kā kaimiņvalstīs, arī Latvijā šādas anonīmi nopirktas pīpes izcelsme ir absolūti miglā tīta, nemaz nerunājot par tās saturu.