foto: EPA/Scanpix
Ūdens starp beigtajām radībām tik tikko redzams. Austrāliju piemeklē hipoksijas katastrofa
Reģionā plosoties karstuma vilnim, miljoniem beigtu un trūdošu zivju aizsprostojušas lielu upes posmu netālu no kādas nomaļas pilsētas Austrālijas lauku apvidū.
Pasaulē
2023. gada 20. marts, 16:42

Ūdens starp beigtajām radībām tik tikko redzams. Austrāliju piemeklē hipoksijas katastrofa

Jauns.lv

Reģionā plosoties karstuma vilnim, tūkstošiem beigtu un trūdošu zivju aizsprostojušas lielu upes posmu netālu no kādas nomaļas pilsētas Austrālijas lauku apvidū.

Sociālajos medijos ievietotajos videoklipos redzams, kā laivas peld cauri beigtu zivju slānim, kas pārklājis upē tik tikko redzamo ūdeni.

foto: EPA/Scanpix
Reģionā plosoties karstuma vilnim, miljoniem beigtu un trūdošu zivju aizsprostojušas lielu upes posmu netālu no kādas nomaļas pilsētas Austrālijas lauku apvidū.

Jaundienvidvelsas valdība piektdien paziņoja, ka Dārlingas upē netālu no Menindī mazpilsētas ir gājušas bojā pat "miljoniem" zivju, un tā ir jau trešā šāda zivju masveida bojāeja kopš 2018. gada.

Vietējais iedzīvotājs Greiems Makrebs ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka šogad situācija ar beigtajām zivīm ir sliktāka nekā iepriekšējos gados. "To aptvert ir sirreāli. Ietekme uz vidi ir prātam neaptverama," viņš sacīja. Arī smaka upē ir neizturama.

Saskaņā ar Jaundienvidvelsas štata valdības sniegto informāciju upē pēc nesenajiem plūdiem strauji savairojušās siļķes un karpas, bet tagad, plūdu ūdeņiem atkāpjoties, tās tikpat strauji izmirušas.

Kā norāda amatpersonas, zivju bojāeja saistīta ar hipoksiju jeb zemo skābekļa līmeni upes ūdenī, plūdu ūdeņiem atkāpjoties.

"Pašreizējie karstie laikapstākļi reģionā arī saasina hipoksiju, jo siltāks ūdens satur mazāk skābekļa nekā auksts ūdens, un zivīm ir lielāka skābekļa nepieciešamība siltākā temperatūrā," teiks valdības ziņojumā.