Līķu vācēji: kā ukraiņu brīvprātīgie meklē un uzlasa okupantu mirstīgās atliekas

Domājams, ka abus krievus vēl vasarīgajos formas tērpos pagrabā bija pametuši viņu biedri. Krasnopiļas ciems atrodas netālu no Izjumas, kas vairākas reizes nonāca te okupantu, te atkal ukraiņu rokās, pirms Ukrainas spēki pilsētu pilnībā atguva pērnā gada septembrī.

Līdz martam abi ķermeņi bija sadalījušies tiktāl, ka līķu smaka jau bija izgarojusi un abus okupantus varēja atpazīt vairs tikai pēc militārās identifikācijas žetoniem.

Kritušie pret kritušajiem

Krievu līķi Ukrainai ir jāvāc ar mērķi apmainīt tos pret sagūstītajiem vai nogalinātajiem ukraiņiem. Valsts nevar pasludināt karavīru par mirušu, kamēr nav atgūts līķis, tomēr to meklēšana izpostītajās teritorijās ir ārkārtīgi riskants process. Tāpat kā lielākā daļa deokupēto apgabalu, Krasnopiļas ciems ir nosēts ar kājnieku mīnām. Krievija bieži vien izmanto distances mīnēšanas sistēmas, no gaisa pār teritoriju izkaisot neliela izmēra mīnas.

"Melnās tulpes" brīvprātīgie stāsta, ka kopš februāra no deokupētajām teritorijām izrakuši 311 Krievijas karavīrus. Grupā darbojas 10 dalībnieki, un viņi ir viena no vairākām grupām, Ukrainas militārajām vienībām, kas pārmeklē deokupētās teritorijas un frontes līnijas, meklējot līķus.

"Melno tulpju" līderis Oleksijs Jukovs stāsta, ka pirms pagājušā gada februāra šai ciemā viesojies bieži. Būdams militārs entuziasts, viņš mēdza meklēt un izrakt Otrā pasaules kara laika karavīru kaulus. 2014. gadā viņš sāka darboties teritorijā starp Krievijas un Ukrainas fronti.

Oleksijs stāsta, ka lielākā daļa ciema iedzīvotāju aizbēguši, bet vairāki tika nogalināti. Kāds pāris, kurš nesen atgriezās, lai apskatītu savu nopostīto māju, pamanīja, ka no pagraba rēgojas ķivere, un sazinājās ar Oleksiju.

Abu mirušo krievu karavīru līķi un viņu personīgās mantas, piemēram, nauda, ID kartes un citi dokumenti, tiks apmainīti pret Ukrainas karavīru līķiem pēc tiesu medicīnas ekspertīzes veikšanas, pastāstīja brīvprātīgie.

Līķu apmaiņa ir slepens process

Līķu apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu ir ļoti slepens process, un kopējo apmainīto skaitu neviena no pusēm neatklāj. Kāds avots, kurš bieži piedalās apmaiņā un piekrita runāt, vēloties palikt anonīms, "The Guardian" sacīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma starp abām valstīm ir notikušas vismaz 20 karavīru līķu apmaiņas.

Kritušo karavīru apmaiņa notiek uz Krievijas un Ukrainas robežas vai frontes līnijā valstu militāro iestāžu uzraudzībā.

Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja informē, ka ir piedalījusies vairākās apmaiņas operācijās. "Ar šo darbu mums ir izdevies atgriezt simtiem kritušo karavīru, kurus pēc tam var identificēt un galu galā atgriezt pie savām ģimenēm apbedīšanai," sacīja Sarkanā Krusta komitejas pārstāvis Ukrainā Ahils Despress.

Kritušo identificēšana bieži ir īsts izaicinājums

Par īstu izaicinājumu var kļūt līķu atpazīšana. Krievu līķus laiku pa laikam atrod sadedzinātus. Dažkārt higiēnas apsvērumu dēļ viņus sadedzinājuši vietējie iedzīvotāji, bet dažreiz arī pašas Krievijas militārpersonas, acīmredzami cenšoties slēpt savus zaudējumus.

Ukrainas drošības dienesti uzskata, ka tūkstošiem mirušo Krievijas karavīru mirstīgās atliekas tiek neoficiāli iznīcinātas, Kremlim šos cilvēkus pasludinot kā "bezvēsts pazudušus".

Kāda maijā pārtvertā Krievijas karavīra telefona saruna liecina, ka viņa biedri ir aprakti "cilvēka auguma izgāztuvē" tieši pie okupētās Doneckas. "Ir tik daudz Cargo 200 [militārais kods mirušajiem karavīriem], ka līķu kalni ir 2 metrus augsti," viņš sacījis. "Tas nav morgs, tā ir izgāztuve. Tas ir masīvi. ”

Kāds cits krievu karavīrs telefonsarunā dzirdams sakām: "Ir vieglāk parādīt to tā, it kā viņi būtu pazuduši bez pēdām. Viņiem ir vieglāk izlikties, ka viņi vienkārši pazuduši, un tas arī viss."

Pagājušā gada novembrī "The Guardian" aprunājās ar vairākiem desmitiem Hersonas vietējo iedzīvotāju, kuri pastāstīja, ka Krievijas spēki izmantojuši vietējo poligonu, lai sadedzinātu sešus mēnešus ilgās okupācijas laikā kritušo krievu karavīru līķus.