Moldovā bažas par Krievijas plāniem sagrābt Kišiņevas lidostu
Nupat kā amatu ieņēmušais Moldovas premjerministrs Dorins Rečeans (Dorin Recean) medijiem atklājis, ka viņam ir informācija par iespējamiem Krievijas plāniem pārņemt savā kontrolē Kišiņevas starptautisko lidostu. Tas gan esot tikai viens no scenārijiem, kurus plāno Kremlis.
Rečeans sarunā ar nacionālo TV “Moldova 1” atkārtoja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iepriekš pausto, ka Kremlis vēlētos atvērt jaunu fronti Ukrainas rietumos – caur Moldovas Republiku.
Valdības vadītājs Kišiņevā paziņoja, ka tas ir tikai viens no Krievijas izstrādātajiem plāniem, un apliecināja, ka Moldovas varas iestādes ir gatavas iejaukties nepieciešamības gadījumā.
“Esmu minējis, ka joprojām ir vairāki destabilizācijas scenāriji. Tie ietver vairākus elementus, tostarp tos, kurus pieminēja Zelenska kungs,” sacīja Moldovas valdības vadītājs.
Ministru kabineta vadītājs arī paziņoja, ka Moldovas Republika pēc pagājušā gada rudens mēģinājumiem destabilizēt situāciju valstī ir būtiski stiprinājusi savas spējas, lai atbildīgās iestādes būtu gatavas “dažādiem scenārijiem, kas varētu būt vērsti pret Moldovas Republiku”.
“Es vēlreiz pieminēšu – mūsu mērķis ir nodrošināt mieru un stabilitāti valstī. Moldovas Republika izvēlas miermīlīgu Piedņestras konflikta noregulējumu,” pauda premjerministrs.
Atgādinām, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nesenā intervijā starptautiskajai presei norādīja, ka Krievijai ir interese pārņemt kontroli pār Kišiņevas starptautisko lidostu.
Tas viņam ļautu uz Piedņestras reģionu ērti transportēt karavīrus un tehniku jaunas frontes atvēršanai Ukrainā.
Arī Moldovas prezidente Maija Sandu nesen paziņoja, ka Krievijai ir plāni destabilizēt Moldovas Republiku, “iesaistot civilās drēbēs maskētus diversantus-militāristus, kuri nemieru aizsegā veiktu uzbrukumus atsevišķām valsts iestāžu ēkām un sagrābtu ķīlniekus”.
Moldova nomaina valdību Krievijas apdraudējuma ēnā
Krievija cenšas destabilizēt Moldovu, sponsorējot protestus un veicot kiberuzbrukumus, februāra sākumā paziņoja tā laika premjerministre Natālija Gavrilica.
Pēc dažām dienām viņa paziņoja par atkāpšanos no amata, drīz vien premjera amatā nonākot Dorinam Rečeanam – proeiropeiskās prezidentes Sandu drošības padomniekam.
Gavrilicas valdībai nācās risināt virkni problēmu, tajā skaitā straujo inflāciju un enerģētikas krīzi, ko izraisīja Krievijas krasi samazinātās dabasgāzes piegādes.
“Es pārņēmu valdību ar pretkorupcijas, attīstības veicināšanas un proeiropeisku mandātu laikā, kad korupcijas shēmas bija sasaistījušas visas institūcijas un oligarhi jutās neaizskarami,” atkāpjoties norādīja Gavrilica.
“Mēs nekavējoties saskārāmies ar enerģētisko šantāžu, un tie, kas to darīja, cerēja, ka padosimies,” viņa pauda. “Mūsu valsts ienaidnieki cerēja, ka mēs rīkosimies kā iepriekšējās valdības, kas atteicās no enerģētikas interesēm, kas nodeva nacionālās intereses apmaiņā pret īstermiņa ieguvumiem,” sacīja no amata aizgājusī premjerministre.
Februārī Moldovā notika arī prokrieviski noskaņoto politisko spēku protesta akcijas.
