Amerika var atviegloti nopūsties, Lukašenko negrasās to iznīcināt

Viņš uzsvēra, ka stratēģiskie kodolieroči Baltkrievijai absolūti nav vajadzīgi. Baltkrievija neplāno “nogalināt amerikāņus un palaist stratēģiskās kodolraķetes no Baltkrievijas teritorijas”. Vēl vairāk, apmaiņā pret Rietumu un Krievijas garantijām, Baltkrievija esot atbrīvojusies no raķeškompleksa “Topoļ-M”, viņš piebilda.

“Tādēļ stratēģiskie kodolieroči mums nav nepieciešami. Mēs negrasāmies dot triecienu Amerikai vai pat Eiropas valstīm. Taču taktiskie kodolieroči, par tiem ir runa, lai būtu sagatavotas šīs lidmašīnas, kas spēj nest taktiskos kodolieročus,” viņš sacīja.

Tomēr Lukašenko nenoturējās un sāka stāstīt ierastās pasaciņas par to, kā ļaunie Rietumi plāno ievilkt Baltkrieviju karā un izstiept frontes līniju 2,5 tūkstošu kilometru garumā. “Karš nevienam nav vajadzīgs,” saka Lukašenko, kurš savas valsts teritoriju jau gandrīz gadu uzcītīgi nodrošina Krievijas agresijai pret Ukrainu. “Kamēr pagaidām šī agresija nav paplašinājusies, vienosimies par mieru,” liekulīgi saka Lukašenko, visā vainojot Rietumus. “Jūs vienkārši neesat gatavi, tā jums būtu briesmīga traģēdija un katastrofa, ja tagad sāktos miera sarunas. Jums ir vajadzīgs karš.”

To pašu teikt Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam viņam, protams, prātā neienāks. Galu galā, tieši pateicoties Kremļa atbalstam Lukašenko turas pie varas pēc skandalozajām prezidenta vēlēšanām 2020. gadā, kad viņš sev "uzzīmēja" pārliecinošu uzvaru un asiņaini apspieda protestus. Lukašenko kā Baltkrievijas prezidentu neatzīst daudzas pasaules valstis, tostarp Eiropas Savienības dalībvalstis, ASV, Kanāda, Lielbritānija un Japāna.

Drīz pēc Krievijas iebrukuma Lukašenko apgalvoja, ka ne Krievija, ne Baltkrievija nemaz neuzbruka Ukrainai, bet tieši otrādi — pašai Baltkrievijai grasījās uzbrukt, bet Krievija tikai deva preventīvu triecienu. Lukašenko pasaciņas par to, kā viņš grasās parādīt kartē, no kurienes bija plānots uzbrukumu, pārvērtās par izsmejošiem interneta memiem.

Krievijas invāzijas dienā 2022. gada 24. februārī Lukašenko nosauca Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par "nelieti", jo viņš, lūk, zinot par iebrukuma risku, neesot zvanījis Krievijas augstākajām amatpersonām, lai vienotos un novērstu iebrukumu. Zelenskis toreiz paziņoja, ka Maskavā ar viņu vienkārši atteicās runāt.

Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam jau kopš pirmā "maidana" 2004. gadā ir izveidojusies vāji slēpta antipātija pret Ukrainu, kas pārauga patoloģiskā naidā kopš 2014. gada, kad, viņaprāt, "atšķēlusies Krievijas province" uzdrošinājās gāzt Kremļa atbalstīto prezidentu Viktoru Janukoviču. Toreiz Putins atriebās, anektējot Krimu un sarīkojot bruņotu separātistu karu Donbasā. Psihiatrus varētu ieinteresēt Putina ilgstošā kategoriskā atteikšanās pēc 2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanām nosaukt Volodimiru Zelenski vārdā gluži tāpat kā Krievijas opozicionāru Alekseju Navaļniju, kuru viņš principā nekad nenosauc vārdā. Šim Putina untumam ilgi mērkaķojās līdzi arī citas Krievijas augstākās amatpersonas, tostarp toreizējais premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.