Francijas valdība piedāvā mīkstināt iecerēto pensiju reformu
foto: REBECCA ALEXIE LANGARD/SIPA
Protesti pret iecerēto pensiju reformu Parīzē 2023. gada 31. janvārī. ""16 64" ir alus, nevis karjera," vēstī uzraksts uz plakāta, ironiski salīdzinot valdības iecerēto strādāšanas vecumu (no 16 līdz 64 gadiem) un Francijā populāro alu "Kronenbourg 1664".
Pasaulē

Francijas valdība piedāvā mīkstināt iecerēto pensiju reformu

Jauns.lv / LETA

Francijas premjerministre Elizabete Borne, cenšoties iegūt konservatīvo parlamentāro atbalstu, svētdien piedāvājusi mīkstināt iecerēto pensiju sistēmas reformu un daļai cilvēku, kas strādāt sākuši agrāk, ļaut pensionēties arī agrāk.

Francijas valdība piedāvā mīkstināt iecerēto pensi...

Prezidenta Emanuela Makrona valdība vēlas pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 64 gadiem un pagarināt nepieciešamo strādājošo sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu, lai paglābtu esošo pensiju sistēmu no deficīta, kas tai draud tuvākajā laikā.

Kopš Makrona dibinātā centriskā partija "Uz priekšu, Republika!" (REM) un tās sabiedrotie pagājušā gada vēlēšanās zaudēja vairākumu, tai nepopulārās pensiju sistēmas reformas apstiprināšanai parlamentā nepieciešams konservatīvās Republikāņu partijas atbalsts.

Saskaņā ar Bornes piedāvājumu darbinieki, kas sākuši strādāt pirms 20 gadu vecuma, arī turpmāk varēs pensionēties agrāk, un premjerministre izteikusies, ka viņa esot gatava apspriest konservatīvo priekšlikumus, kas varētu uzlabot nosacījumus vēl lielākam strādājošo skaitam.

Valdība ir gatava agrākas pensionēšanās iespēju piedāvāt arī tiem, kas sākuši strādāt 20 un 21 gada vecumā. Šie cilvēki varētu doties pensijā, sākot ar 63 gadu vecumu, svētdien publicētajā intervijā nedēļas laikrakstam "Le Journal du Dimanche" izteikusies Borne.

Tomēr republikāņu frakcijas pārstāvis Nacionālajā sapulcē Pjērs Anrī Dimons sarunā ar radiostaciju "Franceinfo" atzinis, ka ar Bornes piedāvājumu nepietiek, lai saņemtu konservatīvo atbalstu.

Premjerministre norādījusi, ka atvieglotie noteikumi attiektos uz 30 000 strādājošo un izmaksātu miljardu eiro gadā, un tas nozīmē, ka būtu nepieciešams atrast finansējuma avotu.