Norvēģija savā jūras gultnē atrod nozīmīgus derīgo izrakteņu resursus
Norvēģu pētījums atklājis "ievērojamu" metālu un minerālu daudzumu tās kontinentālā šelfa jūras gultnē. Pētījumā norādīts, ka atradnēs fiksēta virkne derīgo izrakteņu - sākot no vara līdz retzemju metāliem, atsaucoties uz Norvēģijas amatpersonām ziņo “Reuters”.
Ziemeļvalsts, kas ir lielākā naftas un gāzes eksportētāja, apsver iespēju atvērt savas piekrastes zonas dziļjūras ieguvei, un šim procesam nepieciešams parlamenta apstiprinājums, tomēr tas ir izraisījis bažas par ietekmi uz vidi.
"No jūras gultnē atrastajiem metāliem ir magnijs, niobijs, kobalts un citi retzemju minerāli, kas ir atrodami Eiropas Komisijas kritisko minerālu sarakstā," teikts Norvēģijas Naftas direktorāta (NPD), kas veica pētījumu, ziņojumā.
Resursu aplēse, kas aptver attālos apgabalus Norvēģijas jūrā un Grenlandes jūrā, liecina, ka runa ir par 38 miljoniem tonnu vara, kas ir gandrīz divreiz vairāk, nekā katru gadu tiek iegūts visā pasaulē, un 45 miljoni tonnu cinka, kas uzkrāti polimetāla sulfīdos. Tie, pēc amatpersonu teiktā, ir sastopami okeāna vidusdaļā, kur magma no Zemes apvalka sasniedz jūras dibenu, aptuveni 3000 metru dziļumā.
Tiek lēsts, ka aptuveni 24 miljoni tonnu magnija un 3,1 miljons tonnu kobalta atrodas mangāna garozā, kas miljoniem gadu izaugusi uz pamatiežiem, kā arī 1,7 miljoni tonnu cērija, retzemju metāla, ko izmanto sakausējumos.
Tiek lēsts, ka mangāna garozā ir arī citi retzemju metāli, piemēram, neodīms, itrijs un disprozijs.
"Dārgi, reti minerāli, piemēram, neodīms un disprozijs, ir ārkārtīgi svarīgi vēja turbīnu magnētiem un elektrisko transportlīdzekļu dzinējiem," norādīja NPD.
Vides grupas ir aicinājušas Norvēģiju atlikt jūras gultnes minerālu izpēti, līdz tiks veikti papildu pētījumi, lai izprastu jūras gultnē dzīvojošos organismus un ieguves ietekmi uz tiem.
