Pasaulē
2023. gada 26. janvāris, 14:24

Šonakt neparasti tuvu Zemei lidos asteroīds

Jauns.lv

Šonakt neparasti tuvu Zemei palidos autobusa lieluma asteroīds 2023 BU, taču zinātnieki mierina, ka katastrofa mums nedraud.

Zinātnieki aprēķinājuši, ka apmēram 4 līdz 8 metru diametra asteroīds vistuvāk Zemei būs plkst. 2.27 pēc Latvijas laika, 3600 kilometru attālumā lidojot virs Dienvidamerikas pašiem dienvidiem. Tas būs viens no vistuvākajiem jebkad reģistrētajiem debesu ķermeņu lidojumiem gar mūsu planētu.

Tuvāk garām palidojušie asteroīdi bija 5-10 metrus garais 2020 VT4 asteroīds 2020. gada 13. novembrī 370 km augstumā virs Klusā okeāna dienvidiem, 3-6 metrus garais 2020 QG asteroīds 2020. gada 16. augustā 2950 km augstumā un apmēram 2 metrus garais 2021 UA1 asteroīds 2021. gada 25. oktobrī 3047 km augstumā.

2023 BU pamanīja tikai pagājušās nedēļas nogalē astronoms-amatieris Genādijs Borisovs no Krievijas anektētās Krimas. Tas liecina, ka Zemes tuvumā var būt vēl neatklāti būtiska izmēra asteroīdi. Turpmākie 2023 BU novērojumi ļāva noteikt tā izmēru un, kas ir sevišķi svarīgi, tā orbītu. Pašlaik zinātnieki ir pārliecināti, ka asteroīds sekmīgi palidos Zemei garām, kaut gan tā orbīta ir zemāka par pasaules telekomunikāciju pavadoņu orbītu 36 000 kilometru augstumā.

Taču tādā gadījumā, ja 2023 BU tieši lidotu uz Zemi, visticamāk, tas sašķīstu Zemes atmosfērā, radot iespaidīgu ugunīgu lodi. Slavenais Čeļabinskas meteorīts bija gandrīz 20 metrus garš, 2013. gada 15. februārī tā sadegšana atmosfērā apmēram 23 kilometru augstumā izraisīja spēcīgu sprādzienu, kura triecienvilnis uz zemes daudzviet izsita stiklus un nodarīja citus postījumus, kā arī ievainoja vairāk nekā pusotru tūkstoti cilvēku.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) zinātnieki paziņoja, ka tikšanās ar Zemi mainīs 2023 BU orbītu ap Sauli. Pirms pielidošanas pie Zemes asteroīda orbīta ap Sauli bija apmēram apaļa, atbilstoša Zemes orbītai, un pilns cikls prasīja 359 dienas, pēc pielidošanas Zemei orbīta kļūs eliptiskāka, tālākajā punktā sasniegs pusceļu starp Zemes un Marsa orbītu, un pilns cikls būs 425 dienas ilgs.

Tik tuvs asteroīda lidojums aktualizē lielāku asteroīdu atklāšanu, kas var nodarīt lielu postu, ja trāpītu Zemei.

Salīdzinājumam, apmēram 25 metru garš debesu ķermenis (iespēja trāpīt Zemei apmēram reizi 100 gados) sprādzienā debesīs nodarītu postījumus un daudzu cilvēku savainojumus, 140 metru garš debesu ķermenis (iespēja trāpīt Zemei apmēram reizi 20 000 gados) radītu 1-2 km krāteri un milzīgu upuru skaitu, 1000 metru garš debesu ķermenis (iespēja trāpīt Zemei apmēram reizi 500 000 gados) radītu 10 km krāteri un pasaules mēroga postījumus, bet 10 000 metru garš debesu ķermenis (iespēja trāpīt Zemei apmēram reizi 100 – 200 miljonos gadu) radītu 100 km krāteri un dzīvās dabas sugu masveida iznīcību. Aprēķināts, ka dinozaurus iznīcinājušais asteroīds bija apmēram 12 000 metru liels.