Sirsnīgais onkulītis kaimiņos slēpa baisu pagātni. Daudzbērnu māte Londonā, kura nogalināja pedofilu, kurš izmantoja viņas dēlus

Sāra bija izdzērusi divas pudeles vīna, pirms vēlā rudens vakarā 2014. gadā devās pie 77 gadus vecā Maikla Plesteda uz blakus esošo daudzdzīvokļu namu Londonas austrumos. Sieviete astoņas reizes sadūra viņu ar nazi.

Plesteds savās mājās bija vardarbīgi izmantojis trīs viņas bērnus un iepriekš jau bija sodīts par vardarbību pret bērniem. Tikai vēlāk atklājās, ka pirms pārcelšanās uz jaunu dzīvesvietu vīrietis bija nomainījis savu vārdu "Robins Mults", lai slēptu savu šausminošo pagātni.

No daudzdzīvokļu mājas, kurā viņš dzīvoja, pavēries skats uz rotaļu laukumu un skolu Londonas austrumos. Vīrietis strādājis avīžu kioskā un bieži uzturējies ārā, kur saticies ar ģimenēm un arī maziem bērniem. Kioskā kopā ar viņu sestdienās mēdza strādāt arī bērni.

Tagad slepkavību nožēlo

Visi Sāras drosmīgie dēli nu jau ir sasnieguši 18 gadu vecumu un atteikušies no tiesībām palikt anonīmiem. Viņi grib atbalstīt savu māti, kura iznākusi no cietuma un tagad aģitē par stingrākiem noteikumiem attiecībā uz dzimumnoziedzniekiem, kuriem ir atļauts mainīt identitāti. Tas, ka cietušie bija Sāras dēli, sabiedrībai tiesas laikā netika atklāts.

Bredlijs, viens no sievietes dēliem, atzina, ka sākotnēji bija domājis "noņemt cepuri" savas mātes priekšā, kad uzzinājis, ka viņa noziedznieku sadūrusi līdz nāvei. Viņa brāļi, dvīņi Alfijs un Rīss, sacīja, ka viņi pēc vīrieša nāves jutušies drošāk, taču atzina, ka murgi, ko varmāka atstājis aiz sevis, nav beigušies.

Sāra norāda, ka tagad izjūt nožēlu par slepkavību. "Es ienesu pasaulē dzīvību. Man nekad nebija ienācis prātā, ka es būšu vainīga dzīvības laupīšanā," viņa saka.

Tomēr viņa norāda, ka pedofiliem, kuri aizskāruši bērnus, par to ir jāsaņem sods, un slēpties aiz jauna vārda šādos gadījumos ir nepieņemami. "Šīs tiesības mainīt vārdu viņiem ir jāatņem," uzskata Sāra.

Sāra tika notiesāta par nogalināšanu bez nodoma, jo tiesā tika uzskatīts, ka viņa vienkārši zaudējusi kontroli pār sevi. Pēc gadiem, kas pavadīti cietumā, Sāra saka: "Es darīju to, ko darītu jebkura māte."

Sirsnīgais, vecais vīrs izrādās mainījis identitāti

Izrādījās, ka Plesteds, kuru Sāras ģimene uzskatīja par draudzīgu un izpalīdzīgu kaimiņu, patiesībā bija Robins Mults. Vīrietis bija nomainījis vārdu, lai slēptu netīro pagātni. Sāra kaimiņam, kurš dzīvoja viens, reizi pa reizei bija izpalīdzējusi ar ēst gatavošanu un rūpējusies par viņu, nezinot, ka viņš vardarbīgi izturas pret viņas dēliem.

Sieviete domāja, ka izpalīdzēšana vecajam vīram būtu labs veids, kā viņas dēliem nopelnīt kabatas naudu.

Pēc dažām nedēļām viņa tika informēta, ka Plesteds apsūdzēts par uzmākšanos diviem bērniem. Sākotnēji Sāras dēls, kuram tobrīd bija 11 gadu, noliedza, ka kaimiņš būtu viņu kā aizskāris, taču pēc dažiem mēnešiem, 2014. gada novembrī, jaunietis salūza un atzina, ka kaimiņš viņu seksuāli aizskāris un bijis vardarbīgs. To pašu atklājuši arī abi dvīņi.

Sāra atklāj, ka sākotnēji tikai plānojusi piedraudēt Plestedam, kurš pret drošības naudu bija atbrīvots un gaidīja tiesu. Sieviete gribēja, lai viņš atzīst savu vainu, lai viņas bērniem nebūtu jāsniedz liecības tiesā.

Brīdī, kad vīrietis atteicies un Sārai paziņojis, ka viņas bērni apsūdzības ir izrāvuši no zila gaisa, tikai sabojājot viņam dzīvi, sieviete zaudējusi kontroli.

"Es sapratu, ka esmu pieļāvusi milzīgu kļūdu. Viņš nenožēloja nodarīto nekādā formā. Viņš teica: "Tavu bērni melo." Visa pasaule tobrīd sastinga. Manā kreisajā rokā bija nazis, un es atceros, ka viņš mēgināja to satvert." Sieviete uzstāj, ka iepriekš nav plānojusi pedofilu nogalināt.

Dažas stundas pēc uzbrukuma viņa ar nazi un asinīm notraipīto apģērbu pati pieteikusies policijā.

30 gadu laikā 24 dzimumnoziegumi

Sākotnēji tiesa gribēja Sārai piemērot trīsarpus gadu ilgu cietumsods, taču vēlāk sods tika palielināts līdz septiņarpus gadiem, jo ​​tika atzīts, ka tas bijis pārāk maigs. Apelācijas tiesas tiesneši norādīja, ka Sāra nav darījusi neko, lai palīdzētu sadurtajam Plestedam - nebija izsaukusi mediķus.

Galu galā Sāra ieslodzījumā pavadīja gandrīz četrus gadus, no cietuma iznākot 2018. gadā.

Kamēr māte atradās aiz restēm, Sāras pieci bērni dzīvoja pie vecmāmiņas, jo Sāra ir vientuļā māte.

"Viņi uz mani bija dusmīgi. Pirms mani ieslodzīja, mēs bijām tik tuvi, un tad pēkšņi manis vairs nebija. Viņi jutās šausmīgi," stāsta Sāra.

Lielbritānijas Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka jau ir veikusi šī jautājuma pārskatīšanu, un Apvienotajā Karalistē jau ir ieviesti stingri noteikumi, kā rīkoties ar kopienā dzīvojošiem dzimumnoziedzniekiem.

2015. gadā notikušās tiesas prāvas laikā atklājās, ka Plesteds 30 gadu laikā ticis notiesāts par 24 dzimumnoziegumiem.

Dzīvojot Sārai kaimiņos, viņš bija nomainījis savu vārdu, savukārt viņa noziegumi bija datēti pirms dzimumnoziedznieku reģistra izveides, kas nozīmē, ka tikai daži zināja par viņa netīro pagātni.

"Ja mēs būtu turējuši muti ciet, mums būtu mamma"

Sāras dēli stāsta, ka bērnībā nožēlojuši, ka pastāstījuši par kaimiņa vardarbību. "Ja mēs visi būtu turējuši muti ciet, mums būtu bijusi mūsu mamma, un mēs būtu gājuši iepirkties, gājuši uz kino, darītu to, ko dara parasti 12 gadus veci bērni," saka Bredlijs.

Tomēr šodien viņi saprot, ka upuriem ir svarīgi runāt. "Tas būs grūti, bet tā kļūs labāk," saka Rīss. "Vienmēr ir jārunā," piebilst Alfijs, "labāk ir runāt. Ja jūs to nedarīsit, situācija tikai pasliktināsies."