Austrijas konservatīvie politiķi aicina modernizēt Eiropas Cilvēktiesību konvenciju
Vairāki Austrijas konservatīvie politiķi aicinājuši modernizēt Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un liegt ekonomiskajiem migrantiem patvēruma iegūšanu Austrijā.
Nelegālo imigrantu pieplūdums Austrijā ir trīskāršojies kopš 2021.gada, bet bēgļu centrus ir pārslogojuši ukraiņi. Iekšlietu ministrija ir ierosinājusi uzstādīt teltis kā pagaidu risinājumu, bet vietējas pārvaldes šādu risinājumu nav uzņēmušas ar sajūsmu.
Vairāki konservatīvie politiķi ierosinājuši reformēt Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Konservatīvās Tautas partijas (ÖVP) parlamentārās frakcijas līderis Augusts Vegingers norādījis, ka pašreizējie apstākļi atšķiras no situācijas, kad tapa Eiropas Cilvēktiesību konvencija.
Līdzīgu viedokli pauduši arī citi konservatīvie politiķi, tai skaitā Štīrijas federālās zemes premjerministrs Kristofs Drekslers. Viņaprāt, būtu vērtīgi aplūkot, ko varētu ietvert mūsdienīgākā konvencijas tekstā.
"Neviens nevēlas patvaļīgi mainīt cilvēktiesības. Bet man ir pilnīgi skaidrs - vairāk nekā 70 gadus vecajai Cilvēktiesību konvencijai ir nepieciešams atjauninājums par migrācijas tēmu," uzskata ÖVP vadītājs Burgenlandes federālajā zemē Kristiāns Zāgarcs, kurš ir Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas līdzpriekšsēdētās.
Tikmēr Zalcburgas zemes premjers Vilfrīds Hāslauers izteicies piesardzīgāk.
"Patvēruma principi ir skaidri un ir paredzēti tiem, kam vajadzīgs patvērums. Taču mums ir vajadzīgs risinājums ekonomiskajiem bēgļiem, kuri atsaucas uz patvēruma principiem, taču viņiem vispār nav nekādu izredžu uz patvērumu," norādījis Hāslauers, piebilstot, ka viņš nevēlas reformēt Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.
Tikmēr Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Otmars Karass, kas arī pārstāv ÖVP, asi reaģējis uz savu partijas biedru ierosinājumiem, tviterī paziņojot, ka tie, kuri apšauba Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, apdraudot demokrātiju.
"Cilvēktiesību konvencijas apšaubīšana neatrisina problēmas, bet satricina pamatus, uz kuriem balstās mūsu demokrātija," viņam piebalsojis Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, kurš savukārt pārstāv zaļos.
