Japāna plāno piekto daļu elektroenerģijas iegūt no AES
Piektajai daļai Japānā piegādātās elektrības ir jābūt ražotais atomelektrostacijas (AES), otrdien paziņoja Japānas Rūpniecības ministrija, neskatoties uz plašo pretestību kodolenerģijai, ko izraisīja Fukusimas AES katastrofa pēc spēcīgās zemestrīces un cunami 2011.gadā.
Lai gan neviens no Japānas dzīvotspējīgajiem kodolreaktoriem pašlaik nedarbojas, mērķis norāda uz to, ka valdībai ir nodoms atjaunot lielāko daļu, ja ne visus, no tiem.
Vides aizstāvības organizācijas "Greenpeace" aktīvisti teikuši, ka ierosinājums parāda, ka valdība "sevi maldina".
Japānas plānotā enerģijas resursu dažādība - kāda daļa enerģijas tiek iegūta no kādiem resursiem - ir plaši apspriesta mēnešiem ilgi. Viens no iemesliem diskusijām ir tas, ka Japāna nav spējusi izpildīt savas starptautiskās saistības, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu apmēru.
Rūpniecības ministrijas ierosinājumā, kuru Japānas valdība izskatīs līdz šā mēneša beigām, teikts, ka līdz 2030.gadam 20-22% no valstī patērētās elektrības ir jāražo AES.
Atjaunīgo energoresursu, piemēram, Saules un vēja īpatsvaram līdz tam laikam ir jādubultojas un jāsasniedz 22-24%.
Japānas Rūpniecības ministrija kodolenerģiju izvēlas kā veidu, lai samazinātu ogļskābās gāzes un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu apmēru, neskatoties uz to, ka lielākā daļa sabiedrības iebilst pret kodolenerģētikas izmantojumu pēc tam, kad notika avārija Fukusimas AES pēc tam, kad cunami dēļ atslēdzās tās dzesēšanas sistēmas.
Visi Japānas kodolreaktori pēc tam tika atslēgti, bet no Fukusimas AES apkaimes tika evakuēti vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, no kuriem daļa joprojām nevar atgriezties apkaimē, kura varētu būt neapdzīvota vēl vairākus gadu desmitus.
Japānas premjerministrs Šindzo Abe, kurš atbalsta kodolenerģētikas attīstību, un uzņēmējdarbības sektors ir mudinājis atsākt kodolenerģijas ražošanu, kas reiz veidoja vairāk nekā ceturto daļu no valsts elektrības patēriņa. Jenas vērtības kritums ir paaugstinājis enerģijas importa cenas.
Abes valdība ir solījusi samazināt valsts atkarību no kodolenerģētikas un veicināt tā dēvētās "zaļās enerģijas" attīstību, tomēr uzstāj, ka ir nereāli tik daudz paļauties uz atjaunīgajiem resursiem izmaksu un stabilitātes problēmu dēļ.
Japānas kodolenerģētikas lobijs pagājušajā nedēļā sacīja, ka 2015.gads būs tas, kurā reaktori atsāk darbu, neskatoties uz sabiedrības bažām.
Pirmdien tika pārtraukta četru reaktoru ekspluatācija pēc tam, kad tie nevarēja izpildīt jaunus, stingrākus drošības standartus, bet vēl viens no ekspluatācijas tiks atcelts ceturtdien.
Tomēr 20-22% enerģijas īpatsvars nozīmēs, ka lielākā daļa vai pat visi no atlikušajiem reaktoriem atsāks darbu, lai gan lielākajai daļai no tiem ir jāsaņem regulatora atļauja.
Rūpniecības ministrija paziņoja, ka ierosinātā enerģijas struktūra ļaus Japānai līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus par 21,9% salīdzinājumā ar 2013.gada līmeni.
