Parīzes ielās izgājuši tūkstošiem protestētāju

Demonstrāciju pret pieaugošo dzīves dārdzību organizējušas kreisās partijas ar kreiso ekstrēmistu partijas "Nepakļāvīgā Francija" (LFI) līderi Žanu Liku Melanšonu priekšgalā.

LFI atbalsta arī zaļie, sociālisti un komunisti.

Piedalīties demonstrācijā aicinājusi rakstniece Annija Erno, kas pagājušajā nedēļa saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Viņai pievienojušās 60 citas sabiedrībā un mākslas aprindās pazīstamas personas.

Daži protestētāji tērpušies dzeltenās atstarojošās vestēs, kas 2018.gadā kļuva par simbolu pret prezidenta Emanuela Makrona īstenoto politiku vērstajai protestu kustībai.

"Mūsu dzīves ir vērtīgākas par jūsu peļņu," vēsta viens no demonstrantu plakātiem.

Policija lēš, ka svētdienas gājiena dalībnieku skaits sasniegs 30 000, kas pēc Francijas standartiem nav visai daudz.

Tomēr Makrona oponenti cer izmantot impulsu, ko protestu kustībai devis naftas pārstrādes rūpnīcu darbinieku streiks, kas sākās jau septembra beigās.

"Jūs varat vērot, kā šī kustība izplešas," sarunā ar radiostaciju "Franceinfo" norādījusi Matilde Pano, kas pārstāv LFI Nacionālajā sapulcē.

Vairākas arodbiedrības otrdien izsludinājušas nacionālo streiku, kas varētu ietekmēt ceļu satiksmi, dzelzceļu un sabiedriskajā sektorā strādājošos.

Streiku un protesta akciju mērogam tuvāko mēnešu laikā būs liela ietekme uz valdības iecerēto pretrunīgi vērtēto pensiju sistēmas reformu.

Makrons paudis apņēmību paaugstināt pensionēšanas vecumu no 62 līdz 65 gadiem, un reformu īstenošana plānota jau līdz pavasarim.

Četras no septiņām naftas pārstrādes rūpnīcām, kas visas pieder enerģētikas uzņēmumam "TotalEnergies", svētdien joprojām nestrādāja.

Uzņēmums piektdien paziņoja, ka tam izdevies panākt vienošanos ar divām lielākajām arodbiedrībām, kas pārstāv tā darbiniekus.

Taču galēji kreisā arodbiedrība CGT atteikusies pieņemt šo vienošanos, un tās biedri turpina piketēt pie rūpnīcu vārtiem, bloķējot darba atsākšanu.

Uzņēmēju organizācija "Medef" norādījusi, ka 150 cilvēki sagrābuši ķīlniekos visu valsti.

"Protams pastāv tiesības streikot, taču kādā brīdī valstij nepieciešams darboties," medijiem norādījis budžeta ministrs Gabriēls Atāls, piebilstot, ka streika turpināšana nav pieņemama.

Divu ASV uzņēmumam "Esso-ExxonMobil" piederošo pārstrādes rūpnīcu darbinieki streiku izbeidza jau pagājušās nedēļas beigās, taču lai atgrieztos pie normāla darba nepieciešamas divas nedēļas.

Aptuveni trešdaļai degvielas uzpildes staciju visā Francijā ir piegādes problēmas, un tāpēc autovadītājiem reizēm nākas rindā aizvadīt vairākas stundas.

Daudziem uzņēmumiem nācies aizkavēt vai samazināt savu preču piegādi, un degvielas deficītu izjūt par ārkārtējo dienestu spēkrati.

Enerģētikas uzņēmumu milzu peļņa, ko tiem nesis degvielas cenu kāpums, rosinājis zināmas simpātijas pret darbiniekiem, kas pieprasa algu paaugstināšanu, tomēr, kā liecina piektdien publicētie aptaujas rezultāti, degvielas pārstrādes uzņēmumu bloķēšanu atbalsta tikai 37% francūžu.

Kā aģentūrai AFP atzinis kāds avots policijā, pastāv bažas, ka svētdienas demonstrācijās iesaistīsies arī anarhisti un ka tās var pāraugt vardarbīgās sadursmēs.