Eiropas Reģionu komiteja: Krievijas karš pret Ukrainu visvairāk ietekmējis ES austrumu reģionus

"Krievijas karam pret Ukrainu ir ietekme vietējā un reģionālajā līmenī visā ES, iezīmējoties izteiktam austrumu-rietumu dalījumam," norādīts ziņojumā..

"No Somijas ziemeļos līdz Grieķijai dienvidos gandrīz katrs reģions valstīs pie ES austrumu robežas, kā arī Čehijā ļoti izjūt kara ietekmi. Vidēji liela ietekme ir reģionos, kas atrodas galvenokārt pie Vidusjūras, to vidū Kiprā, lielākajā daļā Itālijas, lielā daļā Spānijas un Portugāles, bet arī Vācijā," teikts ziņojumā.

Valstis, kas robežojas ar Ukrainu, uzņēmušas vislielāko skaitu bēgļu no turienes.

Eiropas Reģionu komiteja ir izveidojusi Eiropas pilsētu un reģionu aliansi Ukrainas atjaunošanai, kas izmantos ES pilsētu un reģionu partnerībās ar Ukrainas pilsētām un reģioniem gūto pieredzi.

Ziņojumā arī paustas bažas par to, ka reģionālās un vietējās pašvaldības tiek nepietiekami iesaistītas ES Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanā.

"Dati liecina, ka Covid-19 pandēmijas ekonomiskā ietekme bija lielāka ES dienvidu reģionos, nevis ziemeļos un austrumos (..) Tomēr Atveseļošanas un noturības mehānismam trūkst pienācīga teritoriālā leņķa, un pilsētām un reģioniem ir maz vai vispār nav jēgpilnas iesaistes tā plānošanā un īstenošanā. Līdzekļu izmantošanas veidu sākotnējā analīze liecina, ka tas, kā tiek izmantoti Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi, varētu pat palielināt teritoriālās atšķirības ES, daļēji kaitējot ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai," sacīts ziņojumā.

Dokumentā uzsvērts, ka nepietiekama rīcība, lai novērstu klimata krīzi, palielina dabas katastrofas draudus ES vietējām kopienām.

"Ja nebūs ātras un efektīvas rīcības, lai novērstu ārkārtējo situāciju klimata jomā, tam var būt graujošas sekas un pilsētām un reģioniem visā ES. Gaidāms, ka plūdu, mežu ugunsgrēku un ekstrēma karstuma radītie zaudējumi ES gadā sasniegs 170 miljardus eiro. Šo ar klimata krīzi saistīto notikumu ietekme uz ES reģionu un pilsētu infrastruktūru un ekonomiku turpinās pasliktināties, īpaši vietās, kurās mēdz būt augsta temperatūra, kā arī piekrastē," brīdināts ziņojumā.

Tajā norādīts, ka globālās sasilšanas izraisītie plūdi visvairāk ietekmēs reģionus Skandināvijā, Vācijā, Polijā, Īrijā un Itālijas ziemeļos. 

Pievēršoties kohēzijas politikai, ziņojumā konstatēts, ka tai ir labi panākumi desmit valstīs, kuras pievienojās ES 2004.gadā, tomēr vairākos reģionos ES dienvidos vērojama stagnācija vai lejupslīde.

Pēc Eiropas Reģionu komitejas aplēsēm,  no 2009. līdz 2020.gadam 109 reģionos iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju palielinājies salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, savukārt 129 reģionos tas samazinājies.

Kohēzijas politikai ir nepietiekami rezultāti digitālo tehnoloģiju jomā - vairākumā  ES valstu lauki atpaliek no pilsētām šo tehnoloģiju izmantošanā, turklāt digitālās prasmes ir zemākā līmenī ES austrumu un dienvidu reģionos, bet augstākā līmenī - ziemeļu un rietumu reģionos, norādīts ziņojumā.

Eiropas Reģionu komiteja ir ES padomdevēja struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 27 ES dalībvalstīm. Reģionu komitejā tie pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības.