Vācijas austrumos atkal protestē pret enerģētikas politiku un atbalstu Ukrainai

15 pilsētās Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē saskaņā ar sākotnējām policijas aplēsēm demonstrācijās piedalījušies aptuveni 7000 cilvēku.

Zemes galvaspilsētā Šverīnē saskaitīti gandrīz 2400 demonstrantu.

Arī Saksijā-Anhaltē vairākās pilsētās, tostarp Magdeburgā un Hallē, demonstrantu skaits saskaņā ar policijas datiem pārsniedzis 1000.

Tīringenē demonstrācijas notikušas Gērā, Jēnā, Erfurtē un vairākās mazākās pilsētās. Savukārt Saksijā protesti rīkoti Kemnicā, Leipcigā, Drēzdenē un citviet.

Precīzāku informāciju par demonstrantu skaitu Iekšlietu ministrija sola sniegt otrdien.

Šverīnē un Neibrandenburgā mītiņu runātāji cita starpā pieprasīja pilsoņiem pieejamas enerģijas un pirmās nepieciešamības preču cenas.

Daļa demonstrantu pieprasīja arī ieroču piegāžu apturēšanu Ukrainai un pret Krieviju vērsto sankciju atcelšanu.

Savukārt Magdeburgā uz protestētāju plakātiem bija lasāmi tādi saukļi kā "Izbeidziet melot par gāzes piegādēm!", "Mēs neizglābsim visu pasauli!" vai "Apturiet cenu eksploziju miera, brīvības un labklājības vārdā!"

Tikmēr Kemnicā līdzās Saksijas karogiem plīvoja arī Krievijas karogi, bet uz liela transparenta bija lasāms: "Kemnica celies! Patiesība - Brīvība - Miers!"

Septembrī opozīcijā esošā galēji kreisā partija "Die Linke" ("Kreisie") aicināja vāciešus pirmdienās, sākot ar 5.septembri, iziet ielās, lai paustu neapmierinātību ar federālās valdības enerģētikas un sociālo politiku.

Tādējādi kreisie ekstrēmisti, kam pieslējušies arī labējie radikāļi, mēģina ekspluatēt Leipcigas pirmdienas demonstrāciju tradīciju, kas 1989.gadā noveda pie komunistiskā marionešu režīma krišanas.

3. oktobrī, Vācijas Vienības dienā, austrumu federālajās zemēs Tīringenē, Saksijā, Saksijā-Anhaltē, Brandenburgā un Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, kas savulaik atradušās komunistiskā režīma jūgā, demonstrācijās piedalījās vairāk nekā 100 000 cilvēku.