Krievu bēgļu pieplūdums sāk būtiski ietekmēt dzīvi kaimiņvalstīs
Pēc Krievijā izsludinātās mobilizācijas simtiem tūkstošu iedzīvotāju panikā atstāj valsti. Ņemot vērā vīzu ierobežojumus Eiropas valstīs, uz Rietumiem daudziem no viņiem ceļš ir slēgts, tāpēc vairākums savai bēgšanai izvēlas tā saucamās NVS valstis.
Populārākie galamērķi ir Armēnija un Gruzija, kur šobrīd pie varas ir visai prokrieviskas valdības, taču daudzi dodas arī uz Kazahstānu, Āzijas valstīm un pat Mongoliju. Arī problēmas, ko krievu ierašanās sagādā, ir visai līdzīgas.
Kazahstānā atsevišķi krievi jau aicina rīkot referendumu
Šajā valstī jau ieradušies vairāki simti tūkstošu Krievijas iedzīvotāju. Vietējie ar šausmām stāsta, ka visi pierobežas ciemi, caur kuriem iet ceļi uz robežpunktiem, dažu dienu laikā ir pārvērtušies par cūku kūtīm. Rindā uz robežas šķērsošanu ir jāgaida pat vairākas dienas, un mašīnu pasažieri bez kādas kautrēšanās kārto dabiskās vajadzības turpat pie māju sētām un tāpat arī atbrīvojas no atkritumiem. Sevišķi traka situācija ir izveidojusies Kazahstānas ziemeļos, jo tur robežas tiešā tuvumā ir vairākas miljonu pilsētas. Dzīvokļu īres cenas ir sakāpušas vismaz piecas reizes, taču krieviem, kuri grib tos īrēt, ir jārēķinās ar zināmu pārbaudi. Dzīvokļa īpašnieki mēdzot pajautāt – kam pieder Krima, un, ja atbilde ir – Krievijai, tad varot saņemt atteikumu. Viesnīcas ir pilnas, un iebraukušos sāk izmitināt kinoteātros un sporta zālēs. Jau ir fiksēti vairāki gadījumi, kad sabiedriskās vietās un veikalos ir izcēlušies konflikti saistībā ar valodas vai Krievijas simbolikas lietošanu. Ir arī gadījumi, kad par Z burtu vai Georga lentītes lietošanu tiek izdemolētas automašīnas. Sabiedrībā ir diezgan jūtams uzskats, ka daudzi atbraukušie krievi uzskata Kazahstānu par “banānu” republiku un ir visai pārsteigti, ka tur banku sistēma un valsts elektroniskā pārvalde darbojas daudz labāk nekā Krievijā.
Kuriozs gadījums esot noticis galvaspilsētā Almati, kur, pamanot uz ielas nosalušus bēgļus, vietējie policisti nolēmuši viņiem palīdzēt un, lai būtu kur pasildīties, piebraukuši tā saucamo “autozaku” – auto, kurā parasti pārvadā aizturētos. Tomēr bēgļi sākumā kategoriski atteikušies tajā iekāpt, domājot, ka tiek arestēti.
Tikmēr krievu sociālajos tīklos jau tiekot izplatīts aicinājums sarīkot referendumu vienā no skaistākajām Kazahstānas pilsētām Pavlodarā, kur ir visai ievērojams vietējo krievu īpatsvars. Protams, ka referendumā aicinātu uz Pavlodaras izstāšanos no Kazahstānas un pievienošanos Krievijai. Kazahstānas jaunais prezidents Kasims Žomarts Tokajevs gan nav baidījies Putinam pateikt acīs, ka neatzīs Ukrainas pseidoreferendumu rezultātus, un tāpēc var prognozēt, ka šādas izdarības tur pieļautas netiks.
Gruzijā krievus īpaši negaida
Gruzija ir vienīgā valsts pasaulē, kur Krievijas iedzīvotāji bez vīzas var uzturēties veselu gadu, tāpēc šī valsts ir piedzīvojusi milzīgu dezertieru pieplūdumu – rindas uz robežas tur sasniedza pat 50–60 kilometru garumu, jo ir tikai viens punkts, pa kuru Gruzijā var iebraukt ar automašīnu. Atceroties Krievijas iebrukumu Gruzijā un Dienvidosetijas aneksiju 2008. gadā, attieksme pret šiem ieceļotājiem ir dažāda. Jau uz robežas viņus ir sagaidījuši protestētāji ar plakātiem Krievu dezertieri – par jums šeit neviens nepriecājas. Savukārt sociālajos tīklos ir aprakstīti gadījumi, kad, ar automašīnu izstāvot rindu vairāku diennakšu garumā, tā valstī nav ielaista, jo pasažieri aizmirsuši no tās noņemt Z burta uzlīmi. Ir bijis aprakstīts arī gadījums, gan nepārbaudīts, ka uz robežas notiekot pārbaude ar melu detektoru.
Jāatzīmē, ka vairākās Gruzijas sociālajās platformās ir uzsākta parakstu vākšana par krievu iebraucēju plūsmas ierobežošanu. Pagaidām gan valdība pret šo problēmu izturas visai rezervēti un apgalvo, ka iebraucēji tiekot kontrolēti. Tiek izmantota Krievijā aizliegtās sabiedriskās organizācijas Brīvā Krievija datubāze, un valstī nav ielaisti vairāki Putinam lojāli žurnālisti un blogeri. Fonda vadītājs Jegors Kuroptevs kādā intervijā ir teicis: “Daudzi no viņiem ātri dodas uz citām valstīm, jo viņi negrib redzēt sienu uzrakstus par krievu kuģi un lasīt ziņas par kārtējo nolaupīto iebraucēju no Krievijas (nolaupīšana ar izpirkuma prasīšanu Gruzijā vienmēr bijis visai izplatīts nozieguma veids). Viņi brauc tur, kur attieksme ir labvēlīgāka – uz Turciju vai Armēniju.” Arī Gruzijā ir lielas problēmas ar dzīvesvietas atrašanu.
Armēnijā uzsāk krievu dezertieru mobilizāciju
Armēnijas iedzīvotāji pret krieviem ir izteikti draudzīgāki nekā gruzīni. Savulaik Krievija šai valstij sniedza visai būtisku palīdzību pirmajā Kalnu Karabahas konfliktā drīz pēc PSRS sabrukuma, un Azerbaidžāna tika sakauta. Valstī tika saglabātas vairākas Krievijas armijas bāzes, un arī Armēnijas ekonomika ir ļoti atkarīga no lielās kaimiņvalsts un līdz ar to arī politiskās ietekmes.
Pēc pirmo dezertieru parādīšanās pie Armēnijas robežām abu valstu aizsardzības ministrijas jau 23. septembrī izplatīja kopīgu paziņojumu, ka starpvalstu kolektīvās aizsardzības līgums paredz – ja kādā no šīm valstīm tiek izsludināta mobilizācija, tad otras valsts pienākums arī savā teritorijā nodrošināt tās norisi attiecībā pret tiem pilsoņiem, uz kuriem tā attiecas. Visai ātros tempos Armēnijā tika izvērsti mobilizācijas punkti visās Krievijas iedzīvotāju lielākās koncentrācijas vietās – viņiem gan piedāvā arī dienēt Armēnijas armijā un doties uz Kalnu Karabahu. Tādas pašas darbības pret Krievijā dzīvojošiem armēņiem ir solījis veikt arī šīs valsts militārais resors. Rezultātā daudzi Armēnijā dzīvojošie krievi ir masveidā aizbraukuši uz Baltkrieviju, kur viņus, visticamāk, sagaida tāds pats liktenis.
Daudz grūtāk Krievijas iedzīvotājiem klājas Vidusāzijas republikās Uzbekistānā, Tadžikistānā un Kirgizstānā, jo to iedzīvotāji vienmēr, arī padomju laikā, ir izbaudījuši ļoti augstprātīgu attieksmi pret sevi. Viņi vienmēr ir uzskatīti par otrās šķiras cilvēkiem, kas ir derīgi tikai fiziskam darbam. Tomēr neatkarības iegūšanas laikā vairumā šo valstu Krievijas ietekme ir jūtami samazinājusies, un tur ir nostiprinājusies gan vietējā valoda, gan kultūra un reliģija. Krievijas sociālajos tīklos jau var redzēt sašutuma pilnus ierakstus par to, ka bēgļu bērniem skolā ir jāmācās vietējā valodā, un tiek pat meklētas konsultācijas, vai no tā oficiāli var atteikties. Savukārt vietējie iedzīvotāji līdzīgā veidā liek manīt, ka tieša naida pret iebraucējiem viņiem nav, taču jautājumā, kas attiecas uz vietējiem likumiem, nekādu piekāpšanos nebūs. Jau tradicionāli nekādu ziņu par šo tēmu nav no visai noslēgtās Turkmenistānas – par krievu bēgļiem šajā valstī nav zināms nekas.
Principā minētajās valstīs, kā arī Turcijā un Apvienotajos Arābu Emirātos, kas arī ir vieni no populārākajiem krievu bēgļu galamērķiem, ir vērojama viena un tā pati tendence. Nekādu īpašu līdzjūtību pret viņiem nemana, un visi šo valstu pakalpojumu sniedzēji, nekustamo īpašumu apsaimniekotāji vai transporta nozares uzņēmumi cenšas maksimāli daudz uz viņu rēķina nopelnīt.
