“Izskaitļojiet man to pi***asu, iemaukšu ar aviāciju!” Neizpušķots ieskats Ukrainas aizstāvju ikdienā
Ukrainas neatkarīgā medija “Hromadske” nesenajā video reportāžā bez filtriem un īpašas cenzūras atrādīta valsts aizstāvju ikdiena, cīnoties ar okupantiem. Karavīri frontē pilda kaujas uzdevumus, dod vaļu emocijām un plēš jokus ne sliktāk kā krievu tankus.
Ukrainas žurnālisti no “Hromadske” nesen atkārtoti paviesojušies Harkivas apkārtnē, dokumentējot šīs teritorijas aizstāvju ikdienas darbu.
Krievu okupanti šo pilsētu kopš iebrukuma sākuma tā īsti nekad nav likuši mierā, un vēl nesen kādā no raķešu apšaudēm sava tēva rokās noasiņoja un mira 13 gadus vecs zēns.
Fotogrāfija ar tēvu, kurš divas stundas asinīs un stiklos tupēja pie sava dēla līķa, šokēja pasauli. Todien pilsētā Krievijas apšaudes rezultātā kopumā gāja bojā trīs civiliedzīvotāji.
Ir acīmredzams, ka gan šajā, gan citos līdzīgos uzbrukumos Krievijas mērķis bija tieši pilsētnieki, nevis militārā infrastruktūra.
Tēvs blakus dēlam, kura dzīvību izdzēsa krievu raķete Harkivā
Par spīti tam, ka krievu armija no Kijivas un Ukrainas ziemeļiem tika padzīta jau pirmajos kara mēnešos, valsts ziemeļaustrumos esošā ...
Savu komandieri vienmēr jāsargā
- “Nastja, ko tu visu laiku turies pie rokas?”
- ”Nu man bail! Tā man ir drošāk... tīri psiholoģiski.”
Šāda saruna starp korespondenti un karavīru risinājās vēl maijā, kad “Hromadske” iepriekš apciemoja Harkivas aizstāvju tā laika pozīcijas.
Nesenākajā video no frontes redzams, ka rūdījumu guvuši gan ukraiņu karavīri, gan žurnāliste.
Harkivas garnizona komandieris, brigādes ģenerālis Sergijs “Marseļs” Meļņiks izstāsta, ka šobrīd okupantiem nepietiekot spēku, lai pilsētu ieņemtu, tādēļ arī turpinās apšaudes no attāluma un, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, tiek plānots Harkivu ielenkt.
Tam ukraiņi gatavojoties jau sen.
Pēcāk karavīri ar žurnālistiem mēro ceļu tuvāk frontei, maršrutā izdzirdot tanka šāvienam raksturīgus svilpienus.
Tas ir pietiekami, lai vienība, kura pavada žurnālistus, mestos pie zemes.
Grūti nepamanīt, ka viens no karavīriem ar savu ķermeni piesedz brigādes ģenerāli Sergiju Meļņiku – ar militāro dienestu tuvāk pazīstamie zinās, ka karavīru atbildība kaujas laukā ir aizstāvēt savu komandieri.
Putina karš tuvplānā: Ukrainas otra lielākā pilsēta Harkiva un tās cilvēki 2022. gada martā
“Savējo nedzirdēsi!”
“Tu jau zini to teicienu: baidīties nav jēgas – savējo [lodi, lādiņu utt.] nedzirdēsi!” nonākot ierakumos, joko kāds no Meļņiku un žurnālistus pavadošās vienības.
Pēcāk satiktais Oļegs “Sirko” – Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēku 127. brigādes rotas komandieris vieš skaidrību par to, kas noticis virs viņa ierakumu viesu galvām pa ceļam uz šejieni: “Tas ir tankists. Viņam ir jāizšauj viss savs kaujas komplekts – kādi 20, 25 lādiņi.”
Turpinājumā karavīri joko, ka tanks pa viņiem šauj tik cītīgi, it kā tieši par viņu galvām būtu izsludināta kāda atlīdzība.
Pavisam drīz jau tiek sagatavots arī bezpilota lidaparāts, kuram jāsniedz atbilde krievu tankistam.
“Jā, tas ir pi***u krustojumā,” par okupantu bruņutehnikas vienības atrašanos informē kāds karavīrs.
Spriežot pēc sarunām ierakumos, pavisam drīz krievu tanks arī tiek atrasts. Tas viss – karavīriem izmantojot viedtālruņus un mūsdienu komerciālos bezpilota lidaparātus.
“Izskaitļojiet man to pi****su, iemaukšu ar aviāciju!” kādā brīdī tiek solīts.
Drīz vien ekrānos caur drona acīm iespējams kristāldzidri skatīt, kur tad krīt Ukrainas aizstāvju mestie lādiņi.
Ar to gan viss nebeidzas, jo, turpinot ceļu, Ukrainas karavīru grupa, kura pieskata žurnālistus, saņem atbildes uguni no okupantu granātmetēja.
Video beidzas ar kāda karavīra zīmīgiem vārdiem: “Pret nāvi karalaukā vajadzētu prast attiekties vienkāršāk. Kopumā tā, protams, ir traģēdija, taču šeit – tā ir mērvienība. Bez tās neiztikt, tā mūs pavada.”
