Asiņaino nemieru pārņemtās Karakalpakastānas vēsture. Kas ir karakalpakieši, un kāpēc viņi buntojas?

Lietas būtība ir pavisam vienkārša un reizē arī ļoti sarežģīta. Pirms 30 gadiem, kad sabruka Padomju Savienība, uz toreizējās Uzbekijas PSR sastāvā iekļautās Karakalpakijas autonomās republikas bāzes tika nodibināta suverēna valsts – Karakalpakastānas Republika, kura uz starpvaldību līguma pamata uz 20 gadiem kā atsevišķs valstisks veidojums iekļāvās Uzbekistānas Republikas sastāvā. Karakalpakieši līdz šim nav izteikuši vēlmi izstāties no Uzbekistānas un līdz pagājušās nedēļas nogalei vairāk vai mazāk mierīgi sadzīvoja politiskā laulībā ar Taškentu.

Neatkarīga republika no Uzbekistānas sastāvā

Savukārt nu Taškenta nolēmusi mainīt Uzbekistānas konstitūcijas tekstu un pašās jūnija beigās publicēja tās jauno projektu, kurā vairs nebija noteikts īpašais Karakalpakastānas suverēnais statuss un tās iedzīvotāju tiesības referendumā izstāties no Uzbekistānas sastāva. Savā ziņā šāda centrālās varas nostāja arī saprotama, jo gadījumā, ja Karakalpakastāna izstātos no Uzbekistānas, Uzbeksitāna kļūtu par trešdaļu mazāka un zaudētu apmēram pusi savas valsts iedzīvotāju. Savukārt no otras puses šādā veidā Uzbekistāna pēc būtības “no augšas” likvidētu neatkarīgu valsti, kura tika nodibināta pirms 30 gadiem.

Te jāteic, ka “pilnvērtīgu” starptautisku valstiskās neatkarības atzīšanu Karakalpakastāna gan nav saņēmusi, tomēr tās statuss tiek respektēts. Piemēram, Eiropas Savienības dokumentos tā tiek dēvētā kā “autonomā Karakalpakastānas republika Uzbekistānas sastāvā”.

No Čingishana līdz Padomju Savienībai

Karakalpakijas vēsture ir cieši saistīta ar Uzbekistānu jeb Uzbekiju, kā to dēvēja padomju laikā, kaut arī karakalpakieši valodas un kultūras ziņā ir vairāk radi kazahiem nekā uzbekiem. Bet latvieši, tāpat kā daudzi citi eiropieši, ļoti maz zina par šo Vidusāzijas republiku. Tāpēc mazs ieskats tās vēsture, kura jau gadsimtiem ilgi lielākā vai mazākā mērā bijusi saistīta ar cīņu pret uzbekiem.

Neiedziļinoties tūkstošgadēm senā vēsturē (Karakalpakijā ļaudis dzīvo jau kopš neolīta laika), īsumā pieminēsim dažu pēdējo gadsimtu situāciju. No 1700. līdz 1920. gadam Karakalpakastāna bija Hivas hanistes sastāvā, kuru dibināja attāli Čingishana pēcteči, bet vēlāk kontrolēja Kungratu dinastijas uzbeki, kuru viens no mērķiem bija karot ar turkmēņiem un karakalpakiem. Tātad konfliktam starp uzbekiem un karakalpakiešiem jau ir sena vēsture.

Krasas izmaiņas sākās pēc tam, kad vairākas Vidusāzijas teritorijas, ieskaitot Karakalpakiju, pievienojās Padomju Savienībai. Tad nu komunistu vadoņi “nelaimīgās” Karakalpakijas padomju pseidovalstisko veidojumu kā basketbola bumbu mētāja no vienas republikas pie otras.

1924. gadā nodibināja Karakalpakijas autonomo apgabalu, kurā iekļāva daļu no Turkestānas autonomās PSR un Horezmas PSR (šīs republikas vēlāk likvidēja, izveidojot citas padomju republikas). 1925. gadā Karakalpakijas autonomo apgabalu iekļāva Kirgīzijas PSR sastāvā. 1930. gadā karakalpakiešu apgabalu pievienoja Krievijas padomju republikai. 1932. gadā apgabalu pārdēvēja par autonomu republiku Krievijas PFSR sastāvā. Un visbeidzot 1936. gadā Karakalpakijas republiku pievienoja Uzbekijai, un tā tajā atradās līdz PSRS sabrukumam.

1990. gada decembrī Karakalpakijas APSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par valstisko suverenitāti ar mērķi nodibināt neatkarīgu valsti. 1992. gada 9. janvārī tika pasludināta Karakalpakastānas Republika, kura 1993. gadā parakstīja starpvaldību līgumu ar Uzbekistānu par Karakalpakastānas iekļaušanos uz 20 gadiem Uzbekistānas sastāvā. Līgumā tika noteikts, ka referenduma rezultātā karakalpakieši var izstāties no Uzbekistānas. Šāds referendums līdz šim nav noticis, un nu Uzbekistāna vēlas uz mūžīgiem laikiem sev piesavināties Karakalpakastānu, kas arī izraisīja asiņainos protestus.

Prezidents piekāpjas protestētājiem

Jauns.lv jau rakstīja, ka Uzbekistānas oficiālās varas iestādes šīs nedēļas sākumā paziņojušas, ka Karakalpakastānas galvaspilsētā Nukusā un vairākās citās pilsētās piektdien un sestdien tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, paužot neapmierinātību ar to, ka nupat publicētajā Uzbekistānas konstitūcijas grozījumu projektā vairs nav teikts, ka Karakalpakastāna ir suverēna un tās suverenitāti aizsargā Uzbekistāna, kā arī nav paredzēta iespēja Karakalpakstānai izstāties no Uzbekistānas referenduma ceļā.

Pagājušajās brīvdienās notikušajos vardarbīgajos protestos Uzbekistānas ziemeļrietumos esošajā Karakalpakstānas Republikā esot nogalināti 18 cilvēki un 243 ievainoti, bet tiek uzskatīts, ka cietušo ir daudz vairāk.

Piektdien policijai izklīdinot protestus, drošības spēki aizturēja 516 cilvēkus, no kuriem tagad lielākā daļa jau ir atbrīvota. Piekāpjoties protestētājiem, Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs paziņojis, ka Uzbekistānas konstitūcijā netiks veikti grozījumi, kas mazinātu Karakalpakstānas autonomiju. Uzbekistānas prezidents arī izsludinājis Karakalpakstānā ārkārtējo stāvokli, kas būs spēkā vienu mēnesi.

No jūras līdz tuksnesim

Karakalpakastāna ir ekonomiski vismazāk attīstītais Uzbekistānas reģions un saņem valsts budžeta dotācijas. Turklāt Karakalpakastānā ir smaga ekoloģiskā situācija, ko izraisījusi Arāla jūras daļēja izžūšana.

Karakalpakastāna atrodas Turānas zemienē. Dienvidos no tās ir Karakuma tuksnesis, bet lielu autonomās republikas daļu tās ziemeļaustrumos aizņem Kizilkuma tuksnesis. Karakalpakastānas teritorijā ietilpst kādreizējā Arāla jūras dienvidu daļas gultne, kas mūsdienās ir tuksnesis (Arālkums) .

Karakalpakastānā dzīvo aptuveni 1,7 miljoni iedzīvotāju. No tiem gandrīz trešdaļa ir karakalpaki, otra trešdaļa — uzbeki, bet trešā trešdaļa — kazahi.