Krievijas armiju grauj pašu korupcija un stulbums

Līdz pat karam Ukrainā Krievijas armiju uzskatīja par vienu no stiprākajām pasaulē. Ar 900 000 karavīru skaitliski tā atpalika tikai no ASV, Ķīnas, Indijas un, iespējams, Ziemeļkorejas. Arī tehniski tā šķita nesagraujama – 12 000 tanku, vairāk nekā 6000 pašgājēju artilērijas iekārtu, ap 7000 lielgabalu un daudz citu ieroču, pārspējot ne tikai Ukrainu, bet visu citu valstu armijas.

Skaitļi uz papīra

Tomēr reālajā kaujas laukā atklājās, ka vislabāk krievu uzbrucējiem padodas laupīšanas, izvarošanas, brutāla pilsētu un ciemu sagraušana. Organized Crime and Corruption Reporting Project (OCCRP) žurnālistu aptaujātie eksperti Krievijas neveiksmes Ukrainā skaidro ar karavīru vājo sagatavotību, bet par īpaši būtisku iemeslu sauc korupciju un zagšanu. Tā apdraud degvielas, munīcijas un citas piegādes ne sliktāk par pretinieku.

2007. gadā toreiz aizsardzības ministra amatā ieceltajam Anatolijam Serdjukovam bija uzdots īstenot armijas reformu. Viņš diezgan daudz arī izdarīja, tostarp izveidoja taktiskās grupas, kas pirmoreiz parādījās Ukrainas austrumos 2014. gadā, kamēr Maskava uzstājīgi apgalvoja, ka “mūsējo tur nav”.

Serdjukova karjera beidzās ar virkni tā arī līdz galam nenovestu krimināllietu, un vietā nāca Sergejs Šoigu. Viņa uzdevums bija modernizēt bruņojumu, un šā gada janvārī publiski paziņots, ka tas izdarīts par 70 procentiem. Viens no OCCRP aptaujātajiem militārajiem ekspertiem to sauc par pilnīgi fiktīvu skaitli, ko nav iespējams pārbaudīt “no ārpuses”.

Tanki izrādēm, nevis karam

“Mēs redzam jaunus tehnikas paraugus – raķetes, tankus, zemūdenes –, bet atsevišķus eksemplārus,” saka cits eksperts, secinot, ka uzdevums nav izpildīts, vismaz ne tā, kā ziņots vadonim. Militārie speciālisti spriež, ka uz papīra sarakstītais arī radījis Kremlī pārliecību par ātru Ukrainas sakāvi. “Mums katru gadu ir desmitiem mācību, parādes, paraugdemonstrējumi – kā te nenoticēt neuzvaramai armijai?” vaicā kāds eksperts.

Piemēram, Kremļa izslavēto tanku Armata (kurā ir pat tualete) uzbrukumā Ukrainai neizmanto – to nemaz nespēj saražot karam nepieciešamā skaitā. Krievija neriskē zaudēt visus nedaudzos Armata, jo citādi nebūs neviena parādēm, turklāt sadragāti lūžņi nebūs laba reklāma.

Tā nu Krievija karo ar vecu tehniku un jau atgriež ierindā kopš septiņdesmitajiem gadiem iekonservētās kaujas mašīnas, taču ir grūtības tās savest kārtībā. Pārbaudot noliktavās gadiem ilgi glabātos tankus, atklājies, ka izzagtas optiskās ierīces un elektronika, kas satur dārgmetālus. 4. tanku divīzijā no desmit iekonservētajiem tankiem tikai viens izrādījās kaut cik braucams, pārējie bija pilnībā izjaukti, dažiem nebija pat dzinēju.

Ukrainas karavīri atbrīvotajos Kijevas apgabala ciemos atraduši okupantu pamestus lauka telefonus – 1957. gada modeli TA-57. Pasaules otra varenākā armija izceļas arī ar konserviem, kuru termiņš beidzies pirms septiņiem gadiem. Pamestās provīzijas vidū ir trīslitrīgas burkas ar kāpostu zupu un uzrakstu Savējos nepametam.

Apmācību vietā remontdarbi

Tajā pašā laikā šogad vien, pēc Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta datiem, Krievija militārajiem tēriņiem piešķīra 56,54 miljardus eiro, kas ir ceturtais šāds rādītājs pasaulē. Pret iekšzemes kopproduktu tā ir trešā vieta, apdzenot ASV, 4,3% pret 3,7 procentiem. Tikai nav nekādas skaidrības, kā šo naudu tērē.

Pēdējā gada laikā Krievijā bijušas vairākas aizturēšanas militārajā resorā, bet viss zagšanas apjoms ir nezināms. “Zog visur, pirms vairāk nekā gada pat ar piepūšamajiem tanku maketiem mēģināja nozagt miljonus,” ironizē kāds speciālists no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa.

Protams, okupantu rindās ir kaujinieki ar pieredzi Sīrijas karā, tomēr Alepo nolīdzināšana līdz ar zemi ir vienkāršākais karošanas veids. Pārējie lielākoties prot laupīt, izvarot un šaut neapbruņotus civiliedzīvotājus. Kāds jurists, kurš pārstāv tiesībaizsardzību saistībā ar armiju, atzīst, ka obligātā dienesta karavīrus nemaz normāli neapmāca un arī pēc līguma dienējošos kontraktņikus aizvien sliktāk. “Apmācības atceļ, šaušanu arī. Cilvēki it kā aiziet armijā, bet nodarbojas ar saimniecības darbiem – baraku saremontēt, zāli nopļaut.”

Apzog arī paši sevi

Nav pārsteigums, ka ukraiņi līdz aprīļa otrajai pusei nopļāvuši vairāk nekā 22 000 iebrucēju, kamēr paši zaudējuši dažus tūkstošus. Krievu tankisti prot šaut pa dzīvojamām ēkām (tādi video ir ne viens vien), bet ne karot. “Mēs tankā sēžamies tikai tad, kad atbrauc priekšniecība. Mācību izbraukumiem dīzeļa nav,” atklāj kāds bijušais tankists no Austrumu kara apgabala. Bijuši gan virtuālie trenažieri, taču iesākumā drīkstēja skatīties, bet ne ieslēgt, vēlāk bija pāris treniņi, tad viena iekārta salūza un ar to viss beidzās.

Par iebrucēju morālo līmeni liecina daudzās Ukrainas Drošības dienesta pārtvertās sarunas. Kāds militārais instruktors žēlojies, ka jauniesaukto pievedums nekam nav derīgs: “Kā teic pulkvedis, pirms desmit dienām savāca padibenes no visas Rostovas. Tur ir narkomāni, ģedi un prostitūtas vīriešu izskatā...”

Šie karotāji ir daudz dzirdējuši par Ukrainā gūstamo kara laupījumu, un tas viņus interesē visvairāk, dažs ķeras pie lietas turpat savā bāzē. Instruktors telefonsarunā stāsta, ka devies aprunāties ar viņu komandieri. Tikmēr viņiem aiz muguras kāds ieroču biedrs jau sācis apskrūvēt paša armijas kuteri.  

Nozagti miljardi

Bijušais naftas uzņēmuma Jukos akcionārs, Izraēlā dzīvojošais uzņēmējs Leonīds Ņevzļins apgalvo, ka 20 Krievijas Aizsardzības ministrijas ģenerāļi aizturēti saistībā ar to, ka kopš 2014. gada ierēdņi nozaguši ap 9,2 miljardiem eiro no naudas, kuru Putins bija atvēlējis zibenskara sagatavošanai. Aizdomās par šo līdzekļu izzagšanu mājas arestā esot Kremļa ideologs, Putina padomnieks Vladimirs Surkovs, un tiekot gatavota krimināllieta pret bijušo Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču.